Akadēmiskais centrs
GISTAR pētījums ir unikāls Eiropā un ir guvis arī starptautisku ievērību. Šobrīd notiek tā dalībnieku apsekošana Eiropas Komisijas “ES Veselībai”(EU4HEALTH) programmas atbalstītā projekta EUROHELICAN un tuvākā nākotnē arī TOGAS projekta ietvaros.
“GISTAR pētījuma dati sniegs būtisku informāciju, kas nepieciešama kuņģa vēža novēršanas stratēģiju izstrādei Eiropā. Pavisam pētījumā iesaistīti vairāk nekā 11 000 dalībnieku dažādos Latvijas reģionos. Ir svarīgi, ka dalībnieki ierodas uz apsekošanu, kas norit pašlaik, jo salīdzinot informāciju, kas tiks iegūta šobrīd, ar to, kas iegūta pirms 5 līdz 10 gadiem, paveras jaunas iespējas rast atbildes uz jautājumiem, kas aktuāli ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē,” sacīja Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētniece Dr.med. Danute Ražuka-Ebela.
Mācību laikā jaunie darbinieki tika iepazīstināti ar pētījuma mājaslapu, datu lietošanas un drošības noteikumiem, GISTAR datu vadības sistēmu, pētījuma protokolu, pētījuma dalībnieku iekļaušanas kārtību un visu standartprocedūru apguvi praksē. 27. martā Microsoft Teams vidē lekciju par iespējām kuņģa vēža izraisītās mirstības samazināšanā un Eiropas perspektīvu šajos jautājumos lasīja GISTAR pētījuma zinātniskais vadītājs, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) direktors, gastroenterologs un Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja.
LU KPMI vadošais pētnieks Dr.sc.ing. Sergejs Paršutins centra darbiniekus iepazīstināja ar datu ievades sistēmām, drošības noteikumiem un datu glabāšanas nosacījumiem, bet LU KPMI vecākā eksperte Aiga Rūdule informēja par īpašajām EU4Health programmas un projekta EUROHELICAN prasībām, sasniedzamajiem rezultātiem un kvalitātes kontroli, kā arī par pētījuma GISTAR dizainu, mērķiem un uzdevumiem.
Projekts “Kuņģa vēža izplatības mazināšanas paātrināšana Eiropā ar H.pylori izskaušanu” jeb saīsinājumā EUROHELICAN ir ES programmas ES – veselībai (EU4Health) atbalstīts projekts. Tā ietvaros tiks izvērtēta populācijā balstīta baktērijas H.pylori testēšanas un izskaušanas stratēģija. Savukārt Latvijā, balstoties uz jau iepriekš veiktās izpētes, tiek veikta H.pylori testēšanas un baktērijas izskaušanas stratēģijas ilgtermiņa ietekmes analīze.
Paredzams, ka projekta gaitā iegūtie rezultāti palīdzēs ekspertiem izstrādāt vadlīnijas un politikas izstrādātājiem iestrādāt H.pylori testēšanas un izskaušanas stratēģiju veselības aprūpes prioritātēs, tādējādi mazinot saslimstību ar kuņģa vēzi Eiropā.
Latvijā projektu īsteno Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI). Galvenie sadarbības partneri: Slovēnijas Nacionālais Sabiedrības veselības institūts (The National Institute of Public Health - NIJZ), Pasaules Veselības Organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (International Agency for Research on Cancer of the World Health Organizations - IARC/WHO Francija), Nantes universitātes slimnīca (Nantes University Hospital, Francija) un Mariboras Dr. Ādolfa Drolca Kopienas veselības aprūpes centrs (Community Healthcare Center dr. Adolf Drolc Maribor, Slovēnija). Projekts turpināsies līdz 2025. gada aprīļa beigām.
Par GISTAR: tā ir Latvijas Universitātes (LU) un starptautisku ekspertu atbalstīta iniciatīva pētīt gremošanas trakta audzēju skrīninga iespējas, to agrīnu diagnostiku un procesa efektivitāti. Zinātniskais pētījums izstrādāts, lai meklētu jaunas stratēģijas kuņģa vēža mirstības samazināšanai augsta riska zonās. Vairāk informācijas: https://www.gistar.eu/S%C4%81kums/Par-Gistar
Labprātīgi piedalīties zinātniskajā projektā, ko uzsāka, 2013. gadā, aicināja veselus indivīdus vecumā no 40 līdz 64 gadiem. Dalībnieki pēc nejaušības principa tika iedalīti kontroles un intervences grupās. Dalībnieki aizpildīja anketu, kas apkopo pamatrādītājus, dzīvesveida paradumus, kā arī slimību vēsturi. Intervences grupas dalībniekiem tika noteikta H. pylori infekcijas klātbūtne un pepsinogēni asins analīzēs. Dalībniekiem ar H. pylori infekciju tika piedāvāts veikt baktērijas izskaušanu. Tiem, kuriem bija pazemināti pepsinogēnu rādītāji (norāda uz iespējamām kuņģa gļotādas izmaiņām, kuras saistītas ar palielinātu vēža attīstības risku) tika piedāvāts veikt augšējo endoskopiju jeb gastroskopiju. Visiem pētījuma dalībniekiem tika piedāvāts noteikt slēptās asinis izkārnījumos kolorektāla vēža skrīninga nolūkā un pozitīva testa gadījumā šie indivīdi tika aicināti uz kolonoskopiju. Kopš pirmā dalībnieka iekļaušanas ir pagājuši jau vairāk, nekā 10 gadi, un šobrīd notiek dalībnieku apsekošana.
Kolorektālais (resnās un taisnās zarnas) vēzis un kuņģa vēzis ir visplašāk izplatītie gremošanas sistēmas audzēji. Daudzus no vēža gadījumiem ir iespējams novērst, konstatējot laicīgi izmaiņas jeb priekšvēža stāvokļus, kas saistīti ar augstāku vēža attīstības risku. Tāpat arī, ja ļaundabīgais process tiek atklāts agrīni, tad to vēl ir iespējams veiksmīgi izārstēt.
Gremošanas sistēmas audzēji sastāda lielu daļu no kopējā audzēju skaita visā pasaulē un katru gadu tiek diagnosticēti 3,88 miljoni jauni saslimšanas gadījumi, kā arī no gremošanas sistēmas audzējiem katru gadu mirst 2,83 miljoni cilvēku.
Par projektu EUROHELICAN - https://www.kpmi.lu.lv/petnieciba/petniecibas-projekti/eurohelican/
Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas EU4Health saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 101079944
Par LU KPMI - Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) tika izveidots 2016. gada nogalē, pamatojoties uz vienošanos starp Latvijas Universitāti un Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu. Septiņu gadu laikā tā pētniecības jomas ir būtiski paplašinājušās – šobrīd institūts piedalās pētījumos sabiedrības veselības un slimību profilakses jomā, skrīninga un onkoprofilakses pētījumos, pēta gaistošo marķieru nozīmi slimību diagnostikā, veic cilvēka mikrobioma izpēti, attīsta biobanku un ar to saistītos pētījumus, ir pievērsies biomedicīnas pētījumu ētikas jautājumiem, veic infekciju izpēti un laboratorās diagnostikas metožu izstrādi. LU KPMI turpina īstenot savu misiju: uzlabot indivīdu un sabiedrības veselību, izmantojot zinātniskās izziņas procesa rezultātus, ko nodrošina kompetenta institūta komanda. Būtiska sasniegtā rezultāta atslēga ir veiksmīga sadarbība – gan ar Latvijas pētniecības organizācijām un medicīnas iestādēm, gan arī ar ārvalstu partneriem.
