LU konference
Vadlīnijas pārsvarā izstrādāja Eiropas speciālisti, tomēr sanāksmē klātienē vai attālināti piedalījās vadošie pasaules eksperti no Austrālijas, ASV un Āzijas valstīm. Iesaistīties vadlīniju darba grupā jau trešo reizi bija aicināts Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) direktors Mārcis Leja. Jāuzsver, ka vairāku rekomendāciju formulējumu pamatā bija LU KPMI un Gremošanas slimību centra GASTRO veiktie pētījumi.
Šajā vadlīniju izdevumā vairāk uzmanības veltīts kuņģa vēža profilaksei, ieteikts valsts organizētās vēža profilakses programmās iekļaut H.pylori noteikšanu un likvidēšanu veseliem iedzīvotājiem. Būtiska uzmanība veltīta mikrobioma lomai. Joprojām par precīzāko neinvazīvo testu H.pylori noteikšanai tiek uzskatīts H.pylori elptests, kaut principiāli mainās H.pylori rezistences noteikšanas testu loma (vispirms pret klaritromicīnu). Paredzams, ka nākotnē šos testus vajadzēs izmantot praktiski pirms jebkuras eradikācijas terapijas (patlaban Latvijā tie tikpat kā netiek izmantoti). Būtiska uzmanība veltīta endoskopijas kvalitātei (t.sk. biopsijām) un biopsiju morfoloģisko izmeklējumu kvalitātei, kā arī kontroles nepieciešamībai pacientiem ar pirmsvēža stāvokļiem.
Ņemot vērā šobrīd Latvijā joprojām zemo H.pylori rezistenci pret klaritromicīnu, pagaidām konceptuālas izmaiņas Latvijā lietotajās terapijas shēmās, kas satur klaritromicīnu, nav nepieciešamas, lai gan terapija būtu jāpagarina līdz 14 dienām.
Patlaban notiek darbs, sagatavojot publikāciju, kurā būs apkopoti visi vadlīniju ieteikumi; paredzams, ka šo publikāciju varēsim lasīt jau nākamā gada pašā sākumā.
 pulcējās starptautiska ekspertu grupa, lai diskutētu un balsotu par atjaunoto Māstrihtas/Florences vadlīniju galīgo redakciju. Vadlīnijas tiek aktualizētas reizi 5 gados, un šis ir sestais atjaunotais vadlīniju variants, tādējādi tām ir jau 30 gadus ilga vēsture. Jāpiebilst, ka Latvijā vadlīnijas tiek ievērotas ilgāku laiku, lai gan ne visiem zināms to nosaukums un izstrādes gaita.){kind=link}