EUCanScreen eksperti apspriež progresu un nākamos soļus vēža skrīninga attīstībā Eiropā

EUCanScreen apvieno partnerus no 29 Eiropas valstīm un projekta mērķis ir veicināt augstas kvalitātes krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīninga programmu ieviešanu, kā arī rekomendācijas plaušu, prostatas un kuņģa vēža skrīninga ieviešanai.

Sanāksmi atklāja projekta zinātniskais vadītājs, profesors un LU MDZF Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors Mārcis Leja. Pēc tam sekoja uzrunas no uzņemošās iestādes pārstāves un ilgtspējas darba pakotnes vadītājas Uršas Ivanuš, kā arī Slovēnijas Veselības ministrijas pārstāves Mojcas Gobec.

Sanāksme iesākās ar prezentācijām par labās prakses piemēriem skrīninga programmu ieviešanā Slovēnijā un Nīderlandē, uzsverot organizētu, populācijā balstītu programmu nozīmi un to ietekmi. Slovēnijas skrīninga sistēma izceļas ar augstu iedzīvotāju līdzdalību un ciešu integrāciju veselības aprūpes sistēmā. Kopš organizētu skrīninga programmu ieviešanas, piemēram, dzemdes kakla vēža saslimstība ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes, savukārt kolorektālais vēzis no visbiežāk sastopamā audzēja Slovēnijā 2007. gadā ir samazinājies līdz ceturtajai vietai 2021. gadā, skaidri apliecinot programmu efektivitāti. Savukārt Nīderlandes pieredze akcentēja plaušu vēža skrīninga efektivitāti, izmantojot zemas devas datortomogrāfiju, kas ļauj samazināt mirstību un nodrošināt agrīnāku diagnostiku. Vienlaikus tika minēti arī būtiski ieviešanas izaicinājumi, tostarp diagnostikas kapacitāte, pārvaldība un nejaušo atradņu interpretācija.

Būtiska projekta daļa ir speciālistu kapacitātes stiprināšana. Projekta ietvaros tiek īstenotas vairākas specializētas apmācību programmas, tai skaitā kolonoskopijā, augšējā endoskopijā, dzemdes kakla skrīningā un zemas devas datortomogrāfijā. Šīs programmas apvieno teorētiskās zināšanas ar praktiskām iemaņām un savstarpēju pieredzes apmaiņu. Kopumā izveidotas septiņas apmācību programmas, aptverot gan jau ieviestas, gan jaunas skrīninga pieejas. Aizvadītajā gadā organizētajās apmācībās kopā piedalījās aptuveni 156 speciālisti no dažādām Eiropas valstīm, un apmācības notika, tostarp, Lietuvā, Ungārijā, Latvijā, Itālijā un Slovēnijā. Šo aktivitāšu mērķis ir ne tikai uzlabot klīnisko kvalitāti, bet arī nodrošināt ilgtspēju, veidojot reģionālos apmācību centrus un nodrošinot pieeju apmācību materiāliem arī pēc projekta beigām. Lai informētu par pieejamajām apmācībām, aktīvi tiek izmantota Pasaules Veselības organizācijas mācību platformā, kurā šobrīd publiski pieejami divi kursi, savukārt vēl deviņi kursi pieejami ar ielūgumu.

Tāpat nozīmīga loma projektā ir digitālajām inovācijām, izstrādājot praktiskus rīkus skrīninga programmu ieviešanas atbalstam. Vienots ES šķēršļu novērtēšanas rīks (EU barrier assessment tool), kas šobrīd tiek pilotēts, palīdzēs valstīm identificēt galvenos izaicinājumus un šķēršļus programmu ieviešanā – piemēram, sabiedrības informētības trūkums, kultūras barjeras vai neuzticēšanās – un sasaistīt tās ar konkrētiem pierādījumos balstītiem risinājumiem. Paralēli tiek izstrādāts visaptverošs praktisko materiālu kopums (toolkit), kura mērķis ir palīdzēt politikas veidotājiem, skrīninga programmu vadītājiem un sabiedrības veselības organizācijām pārvērst pierādījumos balstītas atziņas praktiskos programmu uzlabojumos. Materiālu kopums tiks publicēts tiešsaistes platformā, un ietvers veidnes, vadlīnijas, komunikācijas stratēģijas, labās prakses piemērus, dažādām kultūrām pielāgotus materiālus, ētikas norādes un apmācību materiālus. Visi materiāli tiek mērķtiecīgi izstrādāti tā, lai tos varētu pielāgot vietējam kontekstam, tādējādi mazinot plaisu starp pētniecību un praksi.

Vienlaikus projektā tiek attīstīts arī MAS-AI rīks, kas tiek pielāgots Eiropas kontekstam. Šis rīks ir paredzēts, lai atbalstītu lēmumu pieņēmējus mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izvērtēšanā veselības aprūpē, ņemot vērā klīniskos, organizatoriskos, ekonomiskos un ētiskos apsvērumus. Tas var arī kalpot kā praktisks ceļvedis tehnoloģiju izstrādātājiem, pētniekiem un speciālistiem, kuri iesaistīti MI rīku izstrādē un integrēšanā.

Būtisks progress panākts arī datu harmonizācijas un programmu uzraudzības jomā. Aptaujājot 27 Eiropas valstu pārstāvjus, tika iegūti rezultāti, kas liecina par ievērojamām atšķirībām normatīvajos regulējumos, datu pieejamībā un savietojamībā. Lai to risinātu, projekta ietvaros tiek izstrādāti vienoti rādītāji un atvērtā pirmkoda monitoringa rīki, kuru pilotēšana plānota tuvāko mēnešu laikā.

Turpmākajās diskusijās tika apspriests progress tādās jomās kā programmu kvalitātes uzraudzība, iedzīvotāju uzaicināšanas stratēģijas, inovatīva lēmumu pieņemšanas rīka izstrāde pacientu atbalstam, kā arī skrīninga programmu ieviešana plaušu, kuņģa un prostatas vēzim. Tāpat arī tiek attīstītas riska novērtējumā balstītas skrīninga pieejas, lai veidotu efektīvākas un pierādījumos balstītas stratēģijas.

Ilgtspējai esot vienai no projekta galvenajiem pamatprincipiem, īpaša uzmanība tiek pievērsta, lai projekta rezultāti un rīki būtu pieejami un tiktu izmantoti arī pēc projekta noslēguma. Šajā kontekstā partneri apsprieda Eiropas līmeņa ieinteresēto pušu tīkla izveidi, kas veicinātu rezultātu ieviešanu praksē un valstu politikas veidošanā.
Projektam tuvojoties tā vidusposmam, sanāksme apliecināja būtisku progresu un efektīvu sadarbību ceļā uz pieejamu, kvalitatīvu, rentablu un pierādījumos balstītu vēža skrīningu visā Eiropā.

Līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības vai HaDEA viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.