Paralēli norit darbs ar paraugu sagatavošanu padziļinātai izpētei, ko veiks projekta partneri, kā arī turpinās datu analīze attiecībā uz gaistošajiem marķieriem, kuru rezultāti tiks integrēti kopējā projekta sniegumā.
Plaušu vēzis Eiropas Savienībā ir trešais biežākais nāves cēlonis, un piecu gadu dzīvildze pēc diagnozes noteikšanas joprojām ir mazāka par 20%. Šie rādītāji lielā mērā saistīti ar novēlotu diagnostiku un efektīvu skrīninga programmu trūkumu. Lai gan smēķēšana ir galvenais riska faktors, zināšanas par citiem plaušu vēža cēloņiem – vides, profesionālajiem un ģenētiskajiem faktoriem – joprojām ir nepietiekamas.
Pētījums LUCIA ir Eiropas daudzcentru pētījums, kura mērķis izstrādāt prognozēšanas modeļus plaušu vēža agrīnai diagnostikai, pamatojoties uz riska faktoru identificēšanu un slimības izpratni šūnu līmenī, izmantojot riska novērtēšanas rīkus, neinvazīvās skrīninga ierīces un genoma analīzi. Projekta rezultātā izstrādās rekomendācijas agrīnas diagnostikas programmai un metodes efektīvai plaušu vēža novēršanai.
Kopumā projektā plānots iekļaut aptuveni 6000 pieaugušo vecumā no 40 līdz 80 gadiem, tostarp gan smēķētājus, gan nesmēķētājus. Datu ievākšana notiek arī Rīgā, Austrumu slimnīcā, tādējādi nodrošinot Latvijas ieguldījumu starptautiskajā pētījumā. No Latvijas pētījumā iekļauti vairāk nekā 300 dalībnieki.
“Patlaban LUCIA konsorcija dalībnieki gatavojas kārtējai atskaitei 2006. gada pavasarī, savukārt nākamā konsorcija sanāksme paredzēta 2026. gada aprīlī Barselonā. Neraugoties uz atsevišķiem sarežģījumiem, kopumā projekts ir iegājis stabilā rutīnas fāzē, jo visi būtiskie sākotnējie sagatavošanas darbi ir veiksmīgi pabeigti,” rezumēja projekta koordinators Latvijā, LU KPMI direktora vietnieks zinātniskajā darbā Ilmārs Stonāns.
LUCIA pētījumu vada Izraēlas Tehnoloģiju institūts Technion, bet Latvijā projektu realizē LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta zinātnieki institūta vadošā pētnieka un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pneimonoloģijas galvenā speciālista prof. Alvila Krama zinātniskā vadībā.
Projekts finansēts no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis Eiropa” saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 101096473, ko finansē Eiropas Savienība.

