LU konference
Sanāksme kļuva par centrālo platformu, kurā dalībnieki diskutēja par vēža aprūpes nākotni, pētniecības attīstību, datu izmantošanu un pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanu vienotā Eiropas līmenī.
“Europe’s Beating Cancer Plan”, kas tika uzsākts 2021. gadā ar vairāk nekā 4 miljardu eiro finansējumu, paredz virkni pārmaiņu Eiropas veselības sistēmās. Viens no būtiskākajiem mērķiem ir izveidot vismaz vienu Visaptverošo vēža centru (Comprehensive Cancer Centre – CCC) katrā ES dalībvalstī līdz 2028. gadam. Šie centri kalpotu kā kompetenču punkti, kuros vienlaikus tiek īstenota diagnostika, ārstēšana, pētniecība, izglītība un pacientu atbalsts.
Lai nodrošinātu vienotus standartus un sadarbību starp valstīm, tiek veidots Eiropas Visaptverošo vēža centru tīkls (EU CCC Network) – plašs starptautisks kopdarbs ar 163 partneriem no 31 valsts, tai skaitā ES dalībvalstīm, Islandes, Norvēģijas, Ukrainas un Moldovas.
Sanāksme Parīzē oficiāli iezīmēja šī tīkla izveides darbības sākumu.
Divu dienu programma bija piesātināta ar plenārsesijām un paralēlajām darba grupām, kas aptvēra gan stratēģiskus, gan praktiskus jautājumus. Diskusiju centrā bija:
•pacientu izdzīvošana un dzīves kvalitāte,
•agrīna diagnostika un prevencija,
•sertifikācijas un kvalitātes standarti,
•datu pārvaldība un digitālie risinājumi vēža aprūpē,
•pētniecības un inovāciju stiprināšana,
•kopīgas vadlīnijas un starpvalstu sadarbības iespējas,
•Eiropas veselības resursu un darbaspēka nākotne,
•pacientu līdzdalība un tiem paredzētu iniciatīvu integrēšana,
•projekta Baltās grāmatas prezentācija, kas kalpos kā koncepcijas dokuments turpmākajiem gadiem.
Plenārsesijās uzstājās Eiropas Komisijas un nacionālo veselības institūciju pārstāvji, starptautiski atzīti profesionāļi onkoloģijā, pētniecībā un veselības politikā. Diskusijas atklāja gan līdz šim sasniegto, gan turpmāk nepieciešamos soļus, lai Eiropā nodrošinātu vienlīdzīgu un kvalitatīvu vēža aprūpi.
Vēzis ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem Eiropā, un statistika ir satraucoša – katru gadu Eiropā ar vēzi sirgst aptuveni 40 000 cilvēku, bet 30–50% vēža gadījumu ir potenciāli novēršami. Vēzi aizvien biežāk uztver kā sarežģītu slimību: tā ir gan akūta, laika ziņā kritiska saslimšana, gan hroniska slimība, kas prasa ilgstošu uzraudzību un multidisciplināru pieeju.
Tieši tāpēc visaptverošu vēža centru tīkla izveide ir stratēģiski nozīmīga – tas ne tikai koordinē pētniecību un klīnisko vidi, bet arī nodrošina pacientiem vienlīdzīgāku piekļuvi augstas kvalitātes aprūpei neatkarīgi no valsts, kurā viņi dzīvo.
Parīzes sanāksme ir pirmais šāda mēroga kopīgs solis, kurā vienuviet satiekas politikas veidotāji, pētnieki, ārsti, pacientu organizācijas un nozaru eksperti.
Latvijas Universitāti šajā nozīmīgajā pasākumā pārstāvēja Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta darbinieki. Institūts ir “EUnetCCC” projekta otrās darba pakas (WP2) līdzvadītājs, un tā pārstāvji aktīvi piedalās tīkla izveides konceptuālajā un praktiskajā daļā.
Uz Parīzi devās institūta vadošie eksperti Elīna Sīviņa un Rolands Lappuķe, pētniece Dina Bēma, sinerģijas projekta “Jane 2” moderno medicīnas tehnoloģiju darba pakotnes dalībniece, tenūrprofesore Una Riekstiņa un citi.
Latvijas delegācijas dalība apliecina valsts kompetenci un vēlmi aktīvi iesaistīties Eiropas veselības politikas veidošanā, īpaši tādās jomās kā vēža aprūpe, prevencija, datu izmantošana un pacientu pieredzes uzlabošana.
Sanāksmes laikā tika aktualizētas vairākas problēmas, ar kurām saskaras Eiropas veselības sistēmas:
1. Daudzās valstīs trūkst onkologu, radiologu, patologu un specializēto māsu, un tas ietekmē ārstēšanas nepārtrauktību. Tika prezentēti iespējamie risinājumi, kā uzlabot apmācību, kapacitāti un personāla atbalstu.
2. Pētniecībai un klīniskajai praksei nepieciešama kvalitatīva datu infrastruktūra. Tīkla ietvaros tiek plānots uzlabot datu apriti un drošību, veidot kopīgus rīkus un standartus.
3. Tika uzsvērta skrīninga programmu nozīme un nepieciešamība pēc vienotiem Eiropas standartiem.
4. Pacientu organizācijas arvien biežāk iesaistās politikas un procesu veidošanā. “EUnetCCC” tīklā pacientu loma tiek stiprināta kā neatņemama ilgtspējīgas aprūpes sastāvdaļa.
5. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi aprūpei, valstīm nepieciešami instrumenti, kas atbalsta gan kapacitātes palielināšanu, gan inovāciju ieviešanu.
Viens no nozīmīgākajiem sanāksmes notikumiem bija “EUnetCCC” Baltās grāmatas (White Paper) prezentācija, kas apkopo rekomendācijas, standartizācijas piedāvājumus un redzējumu par to, kā tuvāko gadu laikā veidot ilgtspējīgu, uz datiem balstītu un saskaņotu vēža aprūpes sistēmu Eiropā.
Šis dokuments kalpos kā ceļvedis, ko izmantos:
•Eiropas Komisija,
•veselības ministrijas,
•nacionālie vēža centri,
•pētniecības institūti,
•pacientu organizācijas.
Parīzes tikšanās oficiāli iezīmē jaunu tradīciju – ikgadēju Eiropas mēroga pasākumu, kurā tiek apspriests līdzšinējais progress, šķēršļi un panākumi visaptverošas vēža aprūpes izveidē.
Nākamā “EUnetCCC” ikgadējā sanāksme plānota 2026. gada 12.–13. novembrī Lisabonā (Portugālē). Tajā tiks turpinātas iesāktās diskusijas un prezentēti nākamie soļi projekta īstenošanā.
Pirmā “EUnetCCC” sanāksme Parīzē pierādīja, ka Eiropas valstis ir gatavas kopīgi strādāt, lai radītu vienotu, augstas kvalitātes un uz pacientu vajadzībām orientētu vēža aprūpes sistēmu. Latvija šajā procesā ir aktīvs dalībnieks, kurš sniedz savu ieguldījumu kopējā mērķī – veidot veselāku, drošāku un vienlīdzīgāku nākotni visiem Eiropas iedzīvotājiem.
