LU konference
Paolo Džordži Rossī no Reggio Emilia vietējas veselības pārvaldes Itālijā sniedza prezentāciju par uz risku balstītas pieejas konceptuālā ietvara izveidi vēža skrīningam (Conceptual framework of risk-based approaches to cancer screening).
“Projekta EUCanScreen mērķis ir ieviest 2022. gada Eiropas Komisijas ieteikumus par vēža skrīningu. Riska stratifikācija ir šo ieteikumu centrālais elements,” atzīst Rossī.
Riska stratifikācija vēža skrīningā paredz cilvēku iedalīšanu riska grupās (piemēram, zems, vidējs, augsts) atkarībā no individuāliem faktoriem, piemēram, vecuma, dzimuma, ģimenes slimību vēstures, dzīvesveida un citiem. Vēža skrīninga kontekstā tas nozīmē, ka skrīninga stratēģija tiek pielāgota katra cilvēka riskam – piemēram, augsta riska personām izmeklējumi var tikt veikti agrāk un biežāk, savukārt zema riska personām – retāk vai vēlāk.
Šādas pieejas mērķis ir veicināt personalizētu pieeju veselības aprūpē, nodrošinot individuāli pielāgotu skrīningu. Tas palīdzētu uzlabot agrīnu slimību atklāšanu tiem, kam tas visvairāk nepieciešams, vienlaikus samazinot pārmērīgu izmeklēšanu cilvēkiem zemās riska grupās un nodrošinot efektīvāku veselības aprūpes resursu izmantošanu.
Konferences sesijās tika izceltas arī jaunākās tehnoloģijas, tostarp šķidro biopsiju izmantošana, poligēno riska rādītāju (PRS) pielietojums un mākslīgā intelekta (MI) nozīme vēža skrīninga procesos.
Džesija Gomersa no Radboudas Universitātes medicīnas centra Nīderlandē savā prezentācijā aplūkoja MI pielietojumu vēža skrīningā. Viņa uzsvēra, ka pētījumi liecina, ka¬ MI precizitāte mamogrammu analīzē, tieši vēža noteikšanā, vidēji ir līdzvērtīga radiologa precizitātei.
“Mākslīgais intelekts vairs nav tikai pētniecības joma – tas jau tiek izmantots praksē, piemēram, vairākos reģionos Zviedrijā un Dānijā, kur radiologu trūkuma dēļ MI palīdz nodrošināt skrīninga procesu”, norāda eksperte.
MI vēža diagnostiskā tur tiek izmantots divos veidos:
1. Lēmumu atbalstam – MI izceļ potenciāli ļaundabīgās zonas, bet gala lēmumu par turpmāko rīcību joprojām pieņem radiologs.
2. Izmeklējumu “šķirošanā” (triage) vienreizējai vai divreizējai interpretācijai. Parasti katru skrīninga izmeklējumu analizē divi radiologi, kas rada lielu slodzi, taču, izmantojot MI, iespējams noteikt, kuras mamogrammas ir augsta riska (un jāvērtē diviem radiologiem), bet kuras – zemāka riska (ko pietiek izvērtēt vienam speciālistam).
Šāda pieeja sniegusi ievērojamu ietekmi – vēža atklāšanas rādītājs pieaudzis, savukārt darba slodze samazinājusies.
Kamēr MI tiek ieviests vēža diagnostikā, paralēli tiek izskatītas arī iespējas to iesaistīt uz risku balstītas pieejas ietvarā. “Domāju, ka nākotnē mākslīgais intelekts varēs ne tikai palīdzēt atklāt vēzi, bet arī paredzēt konkrēta cilvēka risku saslimt ar vēzi noteiktā laika periodā,” uzsver Gomersa.
Noslēguma sesija bija veltīta efektīvas komunikācijas un sabiedrības iesaistes nozīmei, īstenojot personalizēta vēža skrīninga programmas veselības aprūpes sistēmās.
Konferences idejas autors, LU MDZF Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors, projekta EUCanScreen zinātniskais koordinators Mārcis Leja atzīst:
“EUCanScreen vienotās rīcības projekts ļāva mums organizēt konferenci par personalizēta vēža skrīninga tēmu, radot iespēju piesaistīt starptautiskā līmenī vadošu lektorus gan no EUCanScreen partnerorganizācijām, gan ārpus tām. Personalizētas pieejas vēža skrīningā ir mūsu nākotne, kam jāsāk jau gatavoties šodien. Konference ļāva mūsu speciālistiem ne tikai sekot līdzi aktualitātēm starptautiskajā praksē, bet arī veidot kontaktus, kas, cerams, nākotnē attīstīsies turpmākās sadarbības aktivitātēs.”
Konferences sesiju ieraksti ir pieejami šeit: https://www.youtube.com/@eu_canscreen
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības vai HaDEA viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.
 Lielajā aulā norisinājās starptautiska konference “Personalizēts vēža skrīnings – gūtās atziņas un turpmākie soļi”. Dienas gaitā dalībnieki apsprieda tādas tēmas kā personalizētā skrīninga ētiskie un sociālie aspekti, kā arī riska līmenī balstīti skrīninga modeļi dzemdes kakla, krūts, kolorektālā, prostatas, plaušu un kuņģa vēzim.){kind=link}