LU konference
Foto: No kreisās – diskusijas “Vesels cilvēks un sabiedrība” dalībnieki Mārcis Leja, Lauris Vidzis, Kristaps Jaudzems un diskusijas vadītājs Mārtiņš Borodušķis.
Diskusijās sākumā eksperti iezīmēja savu skatījumu par to, ko nozīmē būt veselam - tā ir gan fiziska, gan mentāla un sociāla labbūtība. LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāns, profesors Kristaps Jaudzems uzsvēra, ka primāri tā ir katra paša atbildība, sākot no dzīvesveida līdz kaitīgo ieradumu mazināšanai. Tai pat laikā M. Leja un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis uzsvēra tieši prevencijas nozīmi sabiedrības mērogā – gan ekonomiski, gan cilvēciski.
Ceļā uz ilgtspējīgāku veselības aprūpi liela nozīme ir inovācijām un pētniecībai. Diskusijā tika uzsvērti arī LU un sadarbības partneru panākumi šajās jomās. M. Leja uzsvēra, ka notiek dažādi plaša mēroga pētījumi - no epidemioloģijas līdz pat izelpas analīzes attīstīšanai onkoloģijā, lai noteiktu ļaundabīgas saslimšanas vai infekcijas slimības. L. Vidzis piebilda, ka PSKUS jaunākās inovācijas ir diagnostiskajā radioloģijā, spējot agrīni noteikt insulta risku. Savukārt, sadarbojoties ar Latvijas biotehnoloģiju uzņēmumu “Longenesis”, tiek attīstīti digitāli risinājumi sabiedrības veselības uzraudzībai un informēšanai. Šie ir daži no piemēriem - pētījumi notiek arī daudzās citās jomās, akcentējot Latvijas interesi attīstīt inovatīvus un starptautiski konkurētspējīgus risinājumus.
Attiecībā pret MI lomu medicīnā tuvākajā nākotnē eksperti bija vienisprātis - ārstēs mūs ārsti, taču MI būtiski papildinās viņu darbu, īpaši rutīnas uzdevumu automatizācijā, datu analīzē un resursu plānošanā. M. Leja piebilda, ka jau šobrīd, piemēram, endoskopijas sistēmās, ir iestrādāts MI modulis. Tomēr, lai gan MI nozīme arvien pieaugs, tā saistās arī ar ētikas apsvērumiem pret pacientu, kas jāņem vērā, lemjot par plašāku šādu risinājumu ieviešanu medicīnā.
Visbeidzot, diskusijas daļā, kas pieskārās personalizētās medicīnas aspektam, tika izcelts, ka, lai gan šī joma Latvijā vēl tikai attīstās, tās principi jau tiek ieviesti, piemēram, onkoloģijā, kur terapijas izvēli nosaka biomarķieru analīze. Taču, lai personalizācija kļūtu par standartu, nepieciešams arī stiprināt biobanku kapacitāti un sabiedrības līdzdalību pētniecībā.
Ceļš uz veselīgāku sabiedrību pieprasa gan tehnoloģisku progresu, gan sabiedrības izglītošanu un politisku gribu, tādējādi kļūstot ne tikai par individuālo, bet arī kolektīvu mērķi.
 loma medicīnā nākotnē? Lai apspriestu šos un citus jautājumus, 26. septembrī Zinātnieku nakts ietvaros Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā tikās trīs eksperti diskusijā “Vesels cilvēks un sabiedrība”. LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūtu pārstāvēja tā direktors, profesors Mārcis Leja. Diskusiju vadīja LU pētnieks Mārtiņš Borodušķis.){kind=link}