LU konference
Foto: European Alliance for Personalised Medicine
Konferences organizētāji uzsvēra, ka pasākums tika rīkots vairāku apsvērumu dēļ: Eiropa katru gadu veselības aprūpes pētniecībā un attīstībā iegulda par 30 miljardiem eiro mazāk nekā ASV, vēža slimnieku izdzīvošanas rādītāji dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, savukārt darbaspēka trūkums apdraud aprūpes sniegšanu onkoloģijā, radioloģijā un reto slimību jomā. Viens no izaicinājumiem ir arī digitālo datu arvien biežāka izmantošana veselības jomā, kas prasa steidzamus ieguldījumus prasmēs, infrastruktūrā un sadarbspējā. Onkoloģija nevar balstīties tikai uz datu apjomu. Lai efektīvi samazinātu vēža slogu un panāktu vienlīdzību skrīninga pieejamībā visā Eiropā, svarīga ir datu kvalitāte, to savietojamība vēža skrīninga programmās. Tāpēc nepieciešams pāriet no fragmentētiem datu apjomiem uz vienotu augstas kvalitātes datu ekosistēmu, kas ļautu klīnicistiem uzlabot lēmumu pieņemšanu un veicināt inovācijas krūts, dzemdes kakla un resnās zarnas vēža skrīningā, kā arī jaunajās skrīninga programmās plaušu, prostatas un kuņģa vēzim
No Latvijas šajā pasākumā piedalījās LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors, profesors Mārcis Leja, kurš, pārstāvot EU4Health finansēto projektu “EUCanScreen”, piedalījās diskusijā “Dati, kas sniedz rezultātus: viedākas un ilgtspējīgākas veselības aprūpes datu sistēmas veidošana”.
Runājot par dažāda veida vēžu diagnostiku, profesors Mārci Leja uzsvēra, šķidrās biopsijas testa nozīmi, kas varētu būt kā sākuma tests agrīnai vēža diagnostikai.
“Lai gan šie testi var nebūt specifiski katram atsevišķam vēža veidam, tie varētu kalpot kā pirmais solis, lai vispirms izvērtētu iespējamību saslimstībai ar vēzi. Pēc tam jau sekotu precīzāka diferenciācija. Šis process lielā mērā balstās uz personalizētiem datiem, piemēram, iepriekšējiem laboratorijas rezultātiem, mamogrāfijas vai zemas devas datortomogrāfijas skenējumiem, kas palīdzētu pielāgot turpmākos skrīninga ieteikumus. Taču šīs pieejas sarežģītība uzsver nepieciešamību pēc dažādiem datiem, efektīvas komunikācijas un atbalstošas likumdošanas, jo mūsdienās piekļuve datiem nereti ir ierobežota dažādu juridisku apsvērumu dēļ. Ne mazāk svarīga būtu arī komunikācija ar mērķa grupām, lai izskaidrotu, kāpēc noteiktas personas tiek aicinātas uz skrīningu biežāk, bet citas ne,” uzsvēra profesors M.Leja.
