Izdota grāmata par mākslīgo intelektu biobanku darbībā, kuras tapšanā piedalījusies arī LU KPMI vadošā pētniece Signe Mežinska

Signe Mežinska ir ne tikai viena no grāmatas redaktorēm, bet arī autore nodaļai "Biobanku pētījumi, kuros izmantotas mākslīgā intelekta metodes: izaicinājumi pētniecības ētikas komitejām". Tajā tiek apskatīts, kā pētījumu ētisko aspektu izvērtēšana var pielāgoties sarežģītībai, ko rada mākslīgā intelekta izmantošana biobanku pētījumos.

Lai gan MI ir potenciāls paātrināt pētījumus medicīnas jomā, grāmatā tiek aplūkoti daudzi jautājumi, ko šī tehnoloģija rada: sākot no uzticības veidošanas līdz kaitējuma novēršanai indivīdiem, neaizsargātām grupām vai veselām iedzīvotāju grupām. Meklējot balansu starp zinātnes progresu un individuālo tiesību aizsardzību un aptverot tādus svarīgus jautājumus kā atbildība, personas datu aizsardzība, un caurskatāmība, grāmatā tiek aplūkots biobanku juridiskais ietvars, un jauni biobanku pārvaldības aspekti, kas nepieciešami, lai pārraudzītu tik svarīgu resursu šajā mainīgā tehnoloģiju laikmetā.

Brīvpieejas saite

Grāmatas redaktores: Mihaela T. Mairhofere (Michaela Th. Mayrhofer) ir politoloģe, vēsturniece un socioloģe, kas specializējas dzīvības zinātņu pārvaldībā. Papillon Pathways e.U. dibinātāja un ELSI vadītāja Insbrukas Medicīnas universitātes Cilvēka ģenētikas institūtā, Austrijā. Mihaela T. Mairhofere ir bijusi BBMRI-ERIC ELSI Pakalpojumu un pētniecības departamenta vadītāja (2019.–2025. g.) un pagaidu ģenerāldirektore (2020. g.) Austrijā. Žurnāla Frontiers in Digital Health recenzente, kā arī neatkarīga ētikas konsultante vairākos konsorcijos un organizācijās, un pētniecības ētikas eksperte Eiropas Komisijā.

Santa Slokenberga ir medicīnas tiesību asociētā profesore un administratīvo tiesību vecākā lektore Upsalas Universitātes Juridiskajā fakultātē, Zviedrijā. Ziemeļvalstu Permed Law Network un Eiropas Veselības tiesību asociācijas valdes locekle, kā arī neatkarīga ētikas konsultante vairākos konsorcijos un organizācijās.

Signe Mežinska ir bioētikas eksperte un socioloģe, kas specializējas biomedicīnas pētījumu ētikā un medicīnas ētikā. Viņa vada pētniecības grupu Latvijas Universitātē, koncentrējoties uz ētikas izaicinājumiem biotehnoloģiju izstrādē un pielietošanā, kā arī pacientu un pētījumu dalībnieku tiesību aizsardzību. Strādājusi par ētikas eksperti starptautiskās organizācijās, tostarp UNESCO Starptautiskajā bioētikas komitejā, PVO un Eiropas Komisijā.

Krājums jau ir paspējis izpelnīties arī kritiķu atzinību. "Tas piedāvā svaigu pieeju sarežģītajiem jautājumiem, kas saistīti ar mākslīgā intelekta izmantošanu biobanku jomā. Ļoti iesaku šo grāmatu tās plašā un kvalitatīvā ieguldījuma, kā arī autoru kompetences dēļ. Autori ir savas jomas līderi un piedāvā atziņas, kas ir noderīgas ne tikai biobanku darbībai, bet arī citām biomedicīnas pētījumu jomām. Grāmata sniedz skaidru, inovatīvu un analītisku šo jautājumu izklāstu, kādu neviena cita grāmata iepriekš nav sniegusi," uzskata Džeina Keja, veselības, tiesību un politikas profesore un Veselības tiesību un jauno tehnoloģiju centra direktore Oksfordas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kā arī Mākslīgā intelekta un pētniecības akadēmiskā vadītāja Melburnas Universitātē

"Mākslīgais intelekts šobrīd ir kā Mežonīgie Rietumi, tāpēc tādas grāmatas kā "Mākslīgais intelekts biobanku darbībā: ētiski, juridiski un sabiedriski izaicinājumi" ir būtiskas, lai izprastu, kā atbildīgi, likumīgi, ētiski un sabiedrībai izdevīgi izstrādāt un ieviest jaunas tehnoloģijas. Autori pievēršas virknei svarīgu jautājumu, kas saistīti ar mākslīgā intelekta izmantošanu biobanku darbībā, uzsverot, cik svarīgi ir neuztvert mākslīgo intelektu kā noslēpumainu melno kasti, ko mēs nevaram veidot demokrātiskā un atbildīgā veidā," raksta Svens Nīholms, Mākslīgā intelekta ētikas profesors Ludviga Maksimiliāna Universitātē Minhenē, Vācijā.

Routledge ir pasaulē vadošais akadēmisko grāmatu, žurnālu un tiešsaistes resursu izdevējs humanitārajās, sociālajās un STEM zinātnēs. Kompānija dibināta 1836. gadā un tā publicējusi daudzu pēdējo simts gadu izcilāko domātāju un zinātnieku darbus, tostarp Adorno, Einšteina, Rasela, Popera, Vitgenšteina, Junga, Markūzes, Sartra  u.c. darbus.