LU konference
Viena no galvenajām sesijām bija veltīta uz risku balstītu pieeju saskaņošanai jaunām vēža skrīninga programmām, kas vērstas uz prostatas, plaušu un kuņģa vēzi. Mērķis bija izpētīt, kā zinātniskie centieni varētu izmantot esošo progresu, nodrošināt papildvērtību un novērst dublēšanos ar izmēģinājuma projektiem un citām ieinteresētajām personām.
Veselības aprūpes speciālisti un politikas veidotāji sadarbojas, lai īstenotu efektīvākas skrīninga programmas attiecībā uz minētajiem trim vēža veidiem. Šīs pārmaiņas ir nozīmīgs solis sabiedrības veselības jomā, padarot skrīningu precīzāku, taisnīgāku un izdevīgāku gan pacientiem, gan veselības aprūpes sistēmām.
Vairākas desmitgades vēža skrīningā ir izmantota vispārīgāka pieeja, aicinot uz pārbaudēm lielu iedzīvotāju daļu, pamatojoties uz vecumu un dažkārt dzimumu, neatkarīgi no viņu individuālā riska līmeņa. Lai gan šāda pieeja zināmā mērā bija efektīva, tā ir tālu no ideāla. Problēma ir tajā, ka daži cilvēki tiek nevajadzīgi pārbaudīti, un tas var radīt trauksmi vai pat novest pie pārmērīgas ārstēšanas. Citi, kuriem ir lielāks risks, var tikt pilnībā ignorēti plašo atbilstības kritēriju dēļ. Turklāt valsts veselības aprūpes budžets ir ierobežots, un tas nozīmē, ka resursi jāizmanto gudri.
Kuņģa vēzis: joprojām ir drauds un joprojām ir novēršams
Ir cilvēki, kuri uzskatīja, ka kuņģa vēzis laika gaitā klusi izzudīs, tomēr, neraugoties uz to, ka daudzās valstīs saslimstības rādītāji samazinās, realitāte ir pavisam citāda.
Eiropas iedzīvotāju novecošanās dēļ absolūtais saslimšanas gadījumu skaits joprojām pieaug, un paredzams, ka tā tas turpināsies arī nākotnē. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo kuņģa vēzis lielākoties ir novēršams. Līdz pat 40 % nāves gadījumu varētu novērst. Galvenais ir izprast un apkarot vienu mazu baktēriju: Helicobacter pylori.
Eiropadome tagad iesaka valstīm, kurās ir augsts kuņģa vēža izplatības līmenis, sākt H. pylori skrīninga un izskaušanas programmu īstenošanu. Tas nenozīmē, ka nekavējoties ir jāuzsāk plašas programmas. Runa ir par rūpīgu izmēģinājuma pētījumu veikšanu, efektīvu stratēģiju apzināšanu un to pilnveidošanu.
Viena no daudzsološām stratēģijām ir “skrīninga un ārstēšanas” modelis, kad ar vienkāršu izkārnījumu vai izelpas testu pārbauda H. pylori klātbūtni organismā, un pēc tam konstatētās infekcijas ārstē ar antibiotikām. Šī pieeja ir rentabla un neinvazīva, un tai ir potenciāls ievērojami samazināt mirstību no kuņģa vēža.
Teorētiski miljoniem cilvēku ārstēšana ar antibiotikām, lai likvidētu infekciju, izklausās lieliski, tomēr antibiotiku pārmērīga lietošana ir globāla problēma veselības nozarē. Tā var izraisīt ne tikai H. pylori, bet arī citu zarnās dzīvojošo baktēriju rezistenci pret medikamentiem.
Pirmie atklājumi liecina, ka dažu veidu antibiotikas (piemēram, klaritromicīns) var atstāt rezistentas baktērijas sešus mēnešus pēc ārstēšanas. Tomēr citas (piemēram, lielas amoksicilīna devas) šajā ziņā šķiet drošākas. Pētījumi turpinās, un ir svarīgi, lai šī problēma tiku atrisināta.
Šajā gadījumā svarīga kļūst endoskopija, kas ietver mazas kameras ievietošanu kuņģī. Tā var atklāt agrīnas izmaiņas un nodrošināt rūpīgu uzraudzību, tomēr tā ir invazīva un dārga, tāpēc nav piemērota visiem.
Tāpēc pētnieki izmēģina arī neinvazīvus asins testus, lai meklētu biomarķierus, piemēram, pepsinogēnus. Pagaidām tie ir noderīgi, taču nav pietiekami precīzi, lai paļautos tikai vien uz tiem. Testu un mērķtiecīgas endoskopijas kombinācija varētu piedāvāt labāko ikvienam.
Plaušu vēzis: jauna agrīnas atklāšanas ēra
Plaušu vēzis joprojām ir lielākais vēža izraisītājs Eiropā. Daļēji tas ir tāpēc, ka līdz brīdim, kad vēzis tiek atklāts, bieži vien jau ir par vēlu, tomēr līdz ar jaunām pieejām ir gaidāmas pārmaiņas, un Eiropā tagad izmēģina zemas devas datortomogrāfijas izmeklējumus augsta riska cilvēkiem.
Tradicionāli skrīninga pārbaudēs galvenokārt tiek pārbaudīti daudz smēķējoši cilvēki vecumā no 50 līdz 75 gadiem, bet jaunākos modeļos izmanto padziļinātāku pieeju, ņemot vērā to, cik ilgi un cik daudz cilvēks ir smēķējis, kā arī viņa ģimenes veselības vēsturi, dzimumu un piesārņojuma ietekmi. Šī pielāgotā pieeja var atklāt vairāk vēža gadījumu agrīnā stadijā, kad ārstēšana ir visefektīvākā.
Izmēģinājuma projekti tādās valstīs kā Apvienotā Karaliste un Nīderlande jau uzrāda daudzsološus rezultātus, samazinot mirstību no plaušu vēža, pateicoties agrīnai diagnosticēšanai.
Prostatas vēzis: ieguvumu un kaitējumu līdzsvars
Prostatas vēzis ir visbiežāk diagnosticētais vēzis vīriešiem visā Eiropā, tomēr ārstēšana var sagādāt grūtības. Daudzi prostatas vēži attīstās tik lēnu, ka nekad neradīs problēmas,
un tas nozīmē, ka agresīva ārstēšana var vairāk kaitēt nekā palīdzēt. Tāpēc ir tik daudz diskusiju par to, vai vispār būtu jāveic skrīnings.
Visizplatītākais tests ir prostatas specifiskā antigēna (PSA) asins tests, lai gan tas nav nekļūdīgs. Augsts PSA līmenis ne vienmēr norāda uz vēzi, un zems līmenis ne vienmēr nozīmē, ka prostatas stāvoklis ir vesels, un tas var novest pie pārmērīgas diagnosticēšanas un pārmērīgas ārstēšanas.
Tomēr, izmantojot faktoru kombināciju, piemēram, vecumu, ģimenes veselības vēsturi, PSA līmeni, ģenētiskos datus un magnētiskās rezonanses skenēšanu, ārsti tagad var labāk noteikt, kam nepieciešami papildu izmeklējumi un kam ne. Tas ir drošāks un personalizētāks skrīninga veids.
Uz risku balstīta skrīninga būtība ir taisnīga, droša un efektīva. Tā vietā, lai plaši izplatītu skrīningu un cerētu uz labāko, tas ir vērsts uz tiem, kuri patiešām gūs labumu. Tas ir izdevīgāk gan cilvēkiem, kuriem tiek veikts mazāk nevajadzīgu procedūru un sniegts vairāk sirdsmiera, gan arī veselības aprūpes sistēmām, kas ir pakļautas spiedienam.
Gudrāka vēža skrīninga nākotne
Eiropa sper drosmīgus soļus ceļā uz gudrāku un personalizētāku pieeju vēža skrīningam. Novirzot uzmanību no noteikumiem uz risku, var glābt dzīvības, pasargāt cilvēkus no kaitējuma un izveidot stabilāku veselības aprūpes sistēmu.
Kuņģa, plaušu un prostatas vēzis ir tikai sākums. Ar pareiziem ieguldījumiem, sadarbību un sabiedrības atbalstu šī uz risku balstītā revolūcija varētu mainīt to, kā tiek novērsts vēzis ne tikai šodien, bet arī nākamajām paaudzēm.
Ja vēlaties uzzināt vairāk vai iesaistīties, sekojiet līdzi TOGAS, EUCanScreen un Eiropas Komisijas vēža misijas jaunumiem. Nākamajā lielajā konferencē Romā septembrī pulcēsies eksperti un lēmumu pieņēmēji, un tā būs lieliska iespēja idejas pārvērst rīcībā.
Kopā mēs varam padarīt vēža skrīningu gudrāku, drošāku un efektīvāku ikvienam.
Projekts "Implementation of cancer screening programmes (EUCanScreen)", LU reģistrācijas Nr. ZD2024/21709, finansēts no Eiropas Savienības EU4Health programmas, Granta līgums Nr. 101162959.
