Vienlīdzība un inovācijas vēža ārstēšanā: tilts starp cerību un rīcību Eiropā

Inovatīvi medikamenti un tehnoloģijas onkoloģijā šobrīd attīstās straujāk nekā iepriekš, proti, imūnterapija, personalizētā medicīna, gēnu inženierijas risinājumi un citi biotehnoloģiskie atklājumi ļauj ne tikai ārstēt diagnozes, kas agrāk bija nāvējošas, bet arī ievērojami pagarināt pacientu dzīvildzi. Viena no kongresa sesijām tika veltīta tieši inovācijām un pētniecībai vēža ārstēšanā, un eksperti iepazīstināja ar Eiropas vadošajiem pētījumu projektiem un jaunumiem biomedicīnā, un diskutēja par to, kā šīs inovācijas ātrāk ieviest praksē.
Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors Prof. Mārcis Leja skaidroja, ka inovācijām onkoloģijā ir jēga tikai tad, ja tās reāli sasniedz pacientus. Viņš uzsvēra: “Inovācija – tā ir spēja radīt jaunas ārstēšanas metodes, kas ir efektīvākas par iepriekšējām, bet pieejamība – tā ir iespēja pacientiem šīs jaunās metodes izmantot.” 
Runājot par medikamentiem, kas drīzumā varētu nonākt pie pacientiem Latvijā, profesors M. Leja atzina, ka inovatīva medikamenta izstrāde ir ārkārtīgi sarežģīts, laikietilpīgs un dārgs process, kurā panākumus gūst tikai neliela daļa no visiem uzsāktajiem pētījumiem. Kā norādīja profesors M. Leja, statistiski skatoties, iespēja, ka kāds jauns savienojums, kas uzsākts pirmajā klīniskās izpētes fāzē, galu galā iegūs regulatoru apstiprinājumu un tiks laists tirgū, ir tikai aptuveni 12%. Tas nozīmē, ka deviņi no desmit potenciālajiem medikamentiem ceļā uz reālu pielietojumu atkrīt, neraugoties uz ieguldīto darbu un līdzekļiem.
Jāņem vērā, ka vidēji viena inovatīva medikamenta izstrādei nepieciešami aptuveni 2,6 miljardi ASV dolāru, kas ietver gan pirmsklīnisko izpēti, gan vairākus klīniskās testēšanas posmus, kā arī reģistrācijas procedūras un pēcreģistrācijas uzraudzību. Viss šis attīstības cikls nereti aizņem vairāk nekā desmit gadus. Lai arī pēdējo gadu biotehnoloģiskie sasniegumi un mākslīgā intelekta izmantošana pētniecībā ļauj šo ciklu samazināt – dažos gadījumos pat par 500 dienām –, tomēr tas joprojām ir lēns un ārkārtīgi dārgs process. Šie fakti apliecina, cik būtiski ir ne tikai radīt inovācijas, bet arī nodrošināt to efektīvu ieviešanu veselības aprūpē, lai ieguldījums nenonāktu “klīniskās izpētes kapsētā” un pacienti pēc iespējas drīzāk gūtu no tā labumu.
Viens no piedāvātajiem risinājumiem ir ES līmeņa koordinācija intelektuālā īpašuma un iepirkumu jautājumos. Tas palīdzētu samazināt zāļu cenas un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi inovatīvām terapijām visās dalībvalstīs.
Ir būtiski minēt, ka klīniskie pētījumi spēlē būtisku lomu inovatīvu ārstēšanas metožu attīstībā un pieejamības nodrošināšanā. Profesors M. Leja atzina, ka pacientiem, kuri tiek iekļauti klīniskajos pētījumos, ir pieejama modernākā terapija, tiek nodrošināta augstas kvalitātes medicīniskā aprūpe, un ir iespēja savlaicīgi atklāt potenciālos veselības apdraudējumus. Turklāt šie pacienti veicina progresu medicīnā, palīdzot uzlabot ārstēšanas metodes nākotnē. Tādējādi klīniskie pētījumi ne tikai sniedz tiešu labumu iesaistītajiem pacientiem, bet arī veicina veselības aprūpes sistēmas attīstību kopumā.
Lai mazinātu nevienlīdzību un paātrinātu inovāciju izplatīšanu, Eiropas Savienība pēdējos gados uzsākusi vairākas stratēģiskas iniciatīvas. Eiropas projektā EUNetCCC (European Network of Comprehensive Cancer Centres) iesaistījusies 31 valsts un 163 partnerorganizācijas – vadošie vēža centri, universitātes un institūcijas -, lai izveidotu vienotu visaptverošu centru tīklu un nodrošinātu, ka 90% Eiropas vēža pacientu drīzumā var saņemt augstas kvalitātes, uz inovācijām balstītu aprūpi neatkarīgi no dzīvesvietas. Šis projekts faktiski ir praktisks Eiropas Vēža plāna iedzīvinājums – tas veidos kopīgus standartus un akreditācijas vēža centriem, sekmēs datu apmaiņu, salīdzinās ārstēšanas rezultātus starp valstīm un paātrinās inovāciju pārnesi no zinātnes uz klīnisko praksi.   
Ne mazāk svarīga Eiropas iniciatīva ir vērsta uz vēža agrīnu atklāšanu. EUCanScreen jeb Vienotā rīcība vēža skrīninga programmu ieviešanai ir uzsākta, lai nodrošinātu, ka visās ES dalībvalstīs tiek ilgtspējīgi ieviestas augstas kvalitātes vēža skrīninga programmas. Tas attiecas ne vien uz tradicionālajiem skrīningiem – krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža –, bet arī uz jaunām programmām, kuras ES līmenī nesen ieteiktas: plaušu, prostatas un kuņģa vēža agrīna atklāšana riska grupās. EUCanScreen galvenais mērķis ir samazināt vēža slogu un panākt vienlīdzību skrīninga pieejamībā – lai neatkarīgi no dzīvesvietas ikvienam būtu iespēja laikus atklāt audzēju, kad to vēl var veiksmīgi ārstēt. Šo vērienīgo projektu koordinē Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts, strādājot kopā ar Latvijas ekspertu komandām (Slimību profilakses un kontroles centru, Rīgas Stradiņa universitāti, Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu) un partneriem 29 valstīs. 
Jāuzsver, ka Eiropas sadarbība notiek arī reģionālā līmenī. Kongresā profesors M. Leja pieminēja Ziemeļvalstu-Baltijas valstu vēža centru tīkla iniciatīvu, kuras mērķis ir attīstīt partnerību starp esošajiem un topošajiem vēža centriem šajā reģionā, kā arī koordinēti piedalīties plašākos Eiropas tīklos. Mazās valstis (tostarp Latvija, Igaunija, Lietuva, Slovēnija u.c.) apzinās, ka ierobežoti resursi rada kopīgas problēmas augstas kvalitātes vēža aprūpes nodrošināšanā. Tādēļ tiek meklēti risinājumi, kā kopīgi pārvarēt mazo valstu izaicinājumus – sākot ar speciālistu trūkumu un beidzot ar apjomradītiem ierobežojumiem, kas ietekmē jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Šāda reģionāla un pārrobežu sadarbība ļauj dalīties pieredzē, veidot kopīgus resursu centrus (piemēram, kopīgas apmācību vai datu platformas) un vienoti iestāties par Austrumeiropas vajadzībām ES līmenī. 
Kongress atklāja, ka Eiropas onkoloģijas aprūpē ir būtisku pārmaiņu laiks. Pacienti apvienojas organizācijās un kopā ar ārstiem un zinātniekiem un norāda uz konkrētām problēmām un risinājumiem. Savukārt politiķu ausis kļūst dzirdīgākas – arvien vairāk tiek apzināts, ka sabiedrības veselība un it īpaši cīņa ar vēzi ir ne tikai nacionāla, bet Eiropas mēroga prioritāte. Vienlaikus ir svarīgi ņemt vērā, ka inovācijas bez pieejamības tikai palielina nevienlīdzību, savukārt vienlīdzība bez inovācijām nevar nodrošināt visiem pacientiem labāko iespējamo iznākumu. Tādēļ Eiropai vienlaikus jāstrādā abos virzienos – jāveicina jaunu ārstēšanas metožu radīšana un jāgādā, lai tās ātri un taisnīgi sasniegtu visus. Galu galā, vēzis nepazīst robežas, un tam nav pilsonības – tāpēc arī cīņai pret vēzi jānotiek bez robežām.  
Foto: Ieva Ābele, Saeima