Žurnālā IR publicēta intervija ar profesoru, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktoru Mārci Leju.

Foto: Reinis Hofmanis

 

Fragments no intervijas:

Jūsu esat eksperts, kas piedalās gremošanas sistēmas vēža profilakses un ārstēšanas vadlīniju izstrādē visā pasaulē. Jau vairākus gadus strādājat pie pētījumiem par helikobaktēriju. Izrādās, bijušajiem padomju pilsoņiem tā raksturīga vairāk nekā daudzkur citur pasaulē. Kāpēc šis pētījums tik svarīgs?
Šobrīd esmu īstenais biedrs Eiropas helikobaktērijas un mikrobiotas pētniecības grupā, darbojos jomā, kas saistīta ar kuņģa vēža profilaksi. Mums saslimstības rādītāji ir visaugstākie Eiropā. Tas skaidrojams ar augstu inficētību ar helikobaktēriju. Infekcijas izplatība Latvijā šobrīd pārsniedz Japānu un Ķīnu, ko pasaules mērogā uzskata par kuņģa vēža lielvalstīm.
Savulaik bija skaidri zināms, ka kuņģa vide ir sterila, jo kuņģa skābe agresīva, tāpēc tajā nekas nevar dzīvot. Līdz divi Austrālijas zinātnieki Robins Varens un Barijs Maršals nonāca pie slēdziena, ka kuņģī tomēr ir mikroorganisms, kas, iespējams, saistīts ar iekaisuma veidošanos. Viņi mēģināja šo mikroorganismu audzēt. Nekas nesanāca, līdz nejaušības dēļ Lieldienās aizmirsa audzēšanas plates siltumskapī. Pēc svētkiem konstatēja — platēs kaut kas izaudzis. Maršals apzināti inficējās ar šo baktēriju un, pats sev veicot endoskopiskos izmeklējumus, secināja, ka attīstījies iekaisums. Šis atklājumi ir slavens ar to, ka viņiem neviens neticēja, jo «bija skaidrs», no kā rodas gastrīts un kuņģa čūla: no stresa un nepiemērotas pārtikas. Un bija skaidrs, kā tie jāārstē. Rantidīns, vispazīstamākais kuņģa skābi mazinošais līdzeklis, bija viens no pārdotākajiem preparātiem pasaulē. Farmācijas kompānijas ar to pelnīja miljonus un lielas intereses atbalstīt zinātnieku atklājumus nebija. Kad viņi to savulaik iesūtīja kādā konferencē, saņēma atteikumu. Pēc tam abi ieguva Nobela prēmiju un šis atklājums izmainīja pieeju kuņģa čūlas ārstēšanā. Čūlu neizraisa ne stress, ne ēšana, bet gan helikobaktērija. To ārstējam ar divu nedēļu antibiotiku kursu un faktiski cilvēks uz mūžu ir izārstēts.

Kāpēc mums konkrētie vēža rādītāji ir augstāki nekā citur?
Pierādīts, ka Latvijā ar helikobaktēriju inficēto skaits ir daudz lielāks nekā citās valstīs.

Kāds tam ir iemesls? Padomju laika dzērienu automāti, kur no vienas glāzes dzēra tūkstoši? Vai alumīnija galda piederumi ēdnīcās, kurus tikai paskalināja netīrā ūdenī?
Vienīgais droši pierādītais inficēšanās veids ir no mammas bērnam. Pie vainas varētu būt, piemēram, knupītis, kuru mamma iebāž savā mutē un tad iedod bērnam.
Bet padomju laika glāzes pārbaudīt vairs nevaram. Starp citu, es arī dzēru no šiem automātiem un arī man bija helikobaktērija. Taču tas vēl nepierāda saistību. Iemesls varētu būt piesārņots ūdens, kādi produkti. Bet noteikti varētu būt arī citi mehānismi. Daudz šie mehānismi ir pētīti, taču pierādīt, līdzīgi kā par padomju laika glāzes pārbaudīt ir grūti

Vai savu helikobaktēriju iznīcinājāt?
Ja baktērija atklāta, to vajadzētu likvidēt, gan ne vienmēr tas jādara nākamajā dienā. Bet man bija jālieto antibiotikas, lai ārstētu elkoni, pie reizes pieliku medikamentus baktērijas izskaušanai. Tas gan bija vēl ilgi pirms domājām, ka baktērija vēža profilakses dēļ būtu likvidējama visiem. Šobrīd drošākais veids, kā pārbaudīt baktērijas klātesamību, ir elptests. Valsts apmaksātas  kvotas šim izmeklējumam diemžēl ir nelielas.

Ja atklājas baktērijas klātbūtne — likvidējam?
Cilvēks pieņem lēmumu pats, tas ir mūsdienu medicīnas pamatprincips. Ārsta uzdevums ir izstāstīt visus par un pret. Lai likvidētu helikobaktēriju, nepieciešams lietot antibiotikas. Cilvēkam nebūs problēmu no tā, ka viņš dzīvos bez helikobaktērijas. Bet viņam var radīt problēmu antibiotiku lietošana. Apmēram, trešdaļai cilvēku ir blakusparādības, kuras gan parasti ir vieglas un ātri pāriet.
Ir tāds izcils amerikāņu zinātnieks Mārtins Blāzers, bijušais Baraka Obamas padomnieks. Viņam ir tēze, ka mikrobiotas vides dažādība civilizētā pasaulē samazinās. Valstīs, kur sanitārie apstākļi ir sliktāki, mikrobiotas dažādība ir lielāka. Ja vien izdevies izdzīvot, protams… Piemēram, Āfrika. Tur daudziem ir helikobaktērija, bet kuņģa vēzis rets. Šis fenomens pat bija ieguvis nosaukumu «Āfrikas mīkla». Viena no tēzēm — jo visiem vēderā ir tārpi. Nupat ASV klausījos ziņojumu par bērniem Zambijā; vidēji katram ir 12 dažādi parazīti. Nezinu, vai mēs gribētu ar šādu pieeju ārstēties (Smejas). Blāzeram pirms 20 gadiem bija tēze — tiem bērniem, kam nav helikobaktērijas, daudz biežāk ir astma un alerģija. Taču atkal – jautājums ir par šo faktoru saistību.

Pilnu interviju iespējams izlasīt šeit:
 

Dalīties