LU konference
Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un preventīvās medicīnas institūts (LU KPMI) ir viena no Latvijā vadošajām pētniecības iestādēm medicīnas jomā, kura veic pētījumus gremošanas sistēmu onkoloģijā, gaistošo marķieru jomā, izstrādā mākslīgo intelekta risinājumus, kas nākotnē palīdzēs diagnosticēt saslimšanu ar vēzi.
Tikšanās laikā LU KPMI direktora vietnieks zinātniskajos jautājumos Ilmārs Stonāns klātesošos iepazīstināja ar institūta darbību, uzsverot, ka institūts piedalās vairākos starptautiskos projektos, kuros paredzēts izstrādāt rekomendācijas plaušu, kuņģa un prostatas vēža skrīninga ieviešanai. Piemēram, viens no šādiem projektiem kuņģa vēža prevencijas projekts GISTAR. Tas ir viens no ilglaicīgākajiem Latvijas medicīnas vēsturē un tā dati kalpos par pamatu kuņģa vēža prevencijas vadlīniju izstrādei ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. GISTAR tika uzsākts 2013. gadā un tajā iesaistīti vairāk nekā 11 000 dalībnieku no dažādiem Latvijas reģioniem. Šis projekts uzsākts sadarbībā ar Starptautisko Vēža pētniecības aģentūru un turpināsies līdz 2026. gadam.
Tā kā Mākslīgais intelekts (MI) var sniegt atbalstu ārstiem slimību novēršanas, kā arī diagnostikas un ārstēšanas laikā, LU KPMI piedalās pētījumos par MI izveidi un ieviešanu, it īpaši diagnostikā un skrīningā. Piemēram, MI atbalsts vēža skrīninga programmās ES tiek vērtēts EUCanScreen projektā, tiek veidoti arī mašīnmācīšanās un MI modeļi plaušu vēža riska noteikšanai LUCIA projektā un kuņģa vēža agrīnai diagnostikai AIDA projektā.
“Viens no LU KPMI projektiem, kuros institūts nodarbojas ar MI apmācīšanu un izstrādi, ir AIDA - uz mākslīgo intelektu balstīts diagnostikas asistents kuņģa iekaisumu noteikšanai, kas varētu palīdzēt atklāt kuņģa vēzi vai dažādus priekšvēža stāvokļus. Projekta dalībvalstīs - Latvijā, Francijā, Spānijā, Lietuvā, Portugālē aptuveni gadu tika vākti dati - audu attēli ar dažādiem priekšvēža vai vēža stāvokļiem, kuros eksperti - patologi atzīmējuši vietas, kur redzamas vēža vai priekšvēža stāvokļu šūnas. Attēlus izmanto, lai apmācītu mākslīgā intelekta modeļus, kas spēs atpazīt šīs patoloģijas jaunos paraugos. Pirmie rezultāti jau ir – pēc vairāk nekā gadu ilgas veiksmīgas sadarbības starp LU KPMI un Elektronikas un Datorzinātņu institūta pētniekiem - vienkāršā uzdevumā MI atpazīst audzēju skartās šūnas ar 92% precizitāti. Bet mēs turpināsim strādāt, lai sasniegtu vēl labāku rezultātu," stāstīja Ilmārs Stonāns.
Ņemot vērā investoru ieinteresētību mikrobioma izpētē, viņš uzsvēra, ka LU KPMI rīcībā ir viena no lielākajām Latvijas iedzīvotāju mikrobioma kolekcijām. Savukārt gaistošo savienojuma analīze izelpā var būt svarīgs instruments vēža skrīningam, tāpēc institūts aktīvi nodarbojas ar šīs tehnoloģijas iespēju novērtējumu dažādu pētniecības projektu ietvaros, kā arī turpina attīstīt inovācijas šajā jomā.
“Pagājušajā gadā uzsākām darbu pie projekta “EUCanScreen” īstenošanas un vadības. Tas ir līdz šim lielākais Eiropas Komisijas vienotās rīcības projekts, kuru vada LU KPMI. Tas apvieno 97 institūcijas no 29 valstīm un tā mērķis ir veicināt pieejamu un vienlīdzīgu pieeju skrīningam visās Eiropas valstīs. Viena no projekta prioritātēm ir palielināt sabiedrības izpratni par krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža agrīnās diagnostikas nozīmi, kā arī izstrādāt rekomendācijas plaušu, kuņģa un prostatas vēža skrīninga ieviešanai,” uzsvēra I.Stonāns.
2023.gada martā LU KPMI uzsāka projekta TOGAS īstenošanu. Vairāk nekā 20 partneri no 14 Eiropas valstīm sadarbojas kuņģa vēža profilakses pasākumu ieviešanai visās dalībvalstīs, izstrādājot vienotas vadlīnijas kuņģa vēža skrīninga ieviešanai Eiropas valstīs un rekomendācijas tā efektivitātes izvērtēšanai. Lai to sasniegtu, uzsākti trīs plaša mēroga pilotpētījumi, ar kuru palīdzību attīstīs dažādus kuņģa vēža skrīninga un agrīnas diagnostikas veidus. Tas nepieciešams, jo Eiropā pašlaik trūkst efektīvas kuņģa vēža skrīninga metodes. Līdzšinējie pētījumi liecina, ka kuņģī mītošās un kuņģa vēža attīstību veicinošās baktērijas Helicobacter Pylori izskaušana kuņģa vēža izraisītu nāves gadījumu skaitu varētu samazināt pat par 40%, tāpēc būtiski atrast veidus, kā šo profilaksi realizēt praksē.
