LU konference
Latvijas līderības centrā ir Latvijas Universitāte (LU), kas koordinē visu EUCanScreen projektu un vada būtisku tehnisko darbu. Kā pirmās darba pakotnes (WP1) - projekta koordinēšana - koordinatore LU ir atbildīga par projekta īstenošanas vadību visā konsorcijā, nodrošinot vienotu komunikāciju un mērķu sasniegšanu. Papildus tam LU vada uzdevumus 8.2 un 8.4 par kuņģa vēža skrīninga ieviešanu, kā arī uzdevumu 11.7, kas vērsts uz reģionālā mamogrāfijas apmācību centra izveidi, lai uzlabotu skrīninga kapacitāti.
Projektā nozīmīga loma ir arī Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC), kas atbalsta valsts organizēto vēža skrīningu pārbaužu īstenošanu atbilstoši Eiropas Komisijas kvalitātes standartiem. SPKC ir viens no 11. darba pakotnes (WP11) par kapacitātes stiprināšanu līdzvadītājiem un atbild par uzdevumu 11.3, kas ietver veselības aprūpes speciālistu apmācību kolonoskopijas un polipektomijas jomā. Tas piedalās arī citos uzdevumos, kuru mērķis ir uzlabot izglītošanu, apmācību un kvalitātes nodrošināšanu dažādos skrīninga veidos.
Ar to Latvijas līdzdalība nebeidzas, jo Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) projektā nodrošina vērtīgas klīniskās, izglītības un pētniecības kompetences. RSU ir īpaši aktīva dzemdes kakla vēža skrīninga jomā, ar padziļinātu pieredzi kolposkopijas apmācībā, savukārt PSKUS atbalsta pasākumus vairākās darba pakotnēs, kas saistītas ar prostatas, plaušu, kolorektālā un krūts vēža skrīningu.
Latvijai uzņemoties vadību šī mēneša EUCanScreen komunikācijā, uzmanības centrā ir tās apņemšanās nodrošināt ilgtspējīgu un augstas kvalitātes vēža skrīningu un tās centieni mazināt nevienlīdzību veselības jomā. Latvijas piemērs izceļ universitāšu, slimnīcu un sabiedrības veselības aprūpes iestāžu starpnozaru sadarbības spēku, lai padarītu inovatīvus skrīninga risinājumus pieejamus visiem Eiropas iedzīvotājiem.
Pēdējo desmit gadu laikā Latvija ir paplašinājusi valsts apmaksātas skrīninga programmas vairāku vēža veidu diagnosticēšanai. Organizētas skrīninga programmas pastāv krūts, dzemdes kakla, kolorektālā un prostatas vēža gadījumos, piedāvājot iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības uz skrīningu, kārtējās pārbaudes bez maksas. Ik pēc diviem gadiem sievietes vecumā no 50 līdz 69 gadiem tiek aicinātas uz mamogrāfiju (krūts vēža skrīningu) un sievietes vecumā no 25 līdz 70 gadiem – uz dzemdes kakla skrīningu (citoloģiskā izmeklēšana/cilvēka papilomas vīrusa tests). Ģimenes ārstiem ir būtiska loma kolorektālā vēža skrīningā, izsniedzot pacientiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem testa komplektus, lai mājās varētu diagnosticēt slēptas asins fēcēs. Kopš 2021. gada maija primārās veselības aprūpes speciālisti piedāvā arī prostatas vēža skrīningu (prostatas specifiskā antigēna (PSA) testu, kas ir asins analīzes) vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem un vīriešiem, kam ir riska faktori, sākot no 45 gadu vecuma. Šīs programmas pakāpeniski uzlabo sabiedrības iesaisti, proti, dzemdes kakla skrīninga līdzdalība 2023. gadā pieauga līdz 55 % (salīdzinājumā ar 40 % pirms pandēmijas), bet krūts skrīninga – līdz 36 % (joprojām zem ES vidējā rādītāja ~ 56 %, taču iesaiste pieaug). Lai gan kolorektālo testu skaits ir zemāks, tomēr tas ir pieaudzis no mazāk nekā 7 % (2009. gadā) līdz aptuveni 26,5 % (2024. gadā). Lai uzlabotu šos rādītājus, Latvija ir ieviesusi motivējošus maksājumus mediķiem (piemēram, samaksu par rezultātu ģimenes ārstiem) un kopš 2010. gada pastiprinājusi sabiedrības izglītošanu. SPKC regulāri uzrauga un publisko skrīninga rādītājus pēc reģioniem, nodrošinot uz datiem balstītu kvalitātes kontroli. Īpaši jāatzīmē, ka 2022. gadā tika ieviesta krūts attēlveidošanas ziņošanas un datu sistēma, lai uzlabotu mamogrāfijas precizitāti, izmantojot dubulto nolasīšanu, un likumdošana tagad ļauj SPKC uzturēt visaptverošu skrīninga reģistru, lai izvērtētu programmas darbības efektivitātes rezultātus.
Latvijas iesaistītie partneri uzsver, ka sabiedrības informētības veicināšana un profesionālās kapacitātes stirprināšana ir galvenie priekšnosacījumi veiksmīgam skrīningam. EUCanScreen 11. darba pakotnes (kapacitātes stiprināšana) ietvaros Latvijā tiek izstrādātas mācību programmas - piemēram, RSU izstrādā standartizētas kolposkopijas apmācības dzemdes kakla vēža profilaksei. Vienlaikus projekta partneri pārskata un tulko informatīvos materiālus pacientiem, lai nodrošinātu, ka informācija par agrīnu diagnosticēšanu ir skaidra un zinātniski pamatota. MAPPinfo rīks, kas tiek izmantots veselības informācijas kvalitātes izvērtēšanai, tiek pielietots, lai novērtētu Latvijas skrīninga materiālu precizitāti un lasāmību. SPKC un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji turpina īstenot informatīvas kampaņas, uzsverot, ka agrīna vēža atklāšana glābj dzīvības. Viņi sadarbojas ar ģimenes ārstiem, ginekologiem un NVO, lai izplatītu šo informāciju klīnikās un vietējās pašvaldībās. Šie kopīgie centieni ir palīdzējuši palielināt skrīninga pieņemšanu - tas apliecina komunikācijas nozīmi.
Latvija sniedz ieguldījumu kopīgā mērķa sasniegšanā - nodrošināt visiem Eiropas iedzīvotājiem piekļuvi kvalitatīvai vēža skrīninga programmai un cerību uz agrīnu diagnostiku. Šī kopīgā iniciatīva 2025. gada maijā vēl vairāk stiprina EUCanScreen galveno misiju – glābt dzīvības ar profilakses palīdzību un tuvoties nākotnei, kurā vēzis tiek atklāts un izārstēts pēc iespējas savlaicīgāk.
