Tuvojoties STRIVE projekta noslēgumam, Latvijā ir izveidoti būtiski priekšnoteikumi ilgtspējīgai un vienotai krūts vēža skrīninga kvalitātes nodrošināšanas sistēmai.

Projektā izstrādāti nacionālie protokoli un mācību materiāli, apmācīti speciālisti, kā arī īstenotas pirmās kvalitātes kontroles un audita aktivitātes.

Krūts vēža skrīnings var glābt dzīvības, taču tā efektivitāti nosaka ne tikai sieviešu iesaiste, bet arī izmeklējumu kvalitāte un vienoti kvalitātes standarti. Lai pilnveidotu krūts vēža skrīningu Latvijā, kopš 2025. gada tiek īstenots UICC (Union for International Cancer Control) finansēts divu gadu projekts STRIVE – Screening, Training, and Implementation Research for Improved Breast Cancer Detection and Evaluation.

Projektu īsteno Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts sadarbībā ar Nīderlandes Ekspertu centru skrīningā (Dutch Expert Centre for Screening – LRCB), pielāgojot Nīderlandes ilggadējo pieredzi skrīninga kvalitātes nodrošināšanā Latvijas veselības aprūpes sistēmas vajadzībām.
Projektā sadarbojas Latvijas un Nīderlandes eksperti, veselības aprūpes iestādes un politikas veidotāji, lai starptautisko pieredzi pārvērstu praktiskos un ilgtspējīgos uzlabojumos Latvijā.

Krūts vēzis joprojām ir būtiska sabiedrības veselības problēma. Lai gan organizēta krūts vēža skrīninga programma Latvijā darbojas kopš 2009. gada, iepriekš veiktie izvērtējumi ir norādījuši uz vairākām iespējām pilnveidot tās kvalitāti, organizāciju un rezultātus. STRIVE projekta mērķis ir stiprināt skrīninga kvalitātes nodrošināšanu, Latvijas apstākļiem pielāgojot Nīderlandes pieredzi, kur organizēta un centralizēta krūts vēža skrīninga programma darbojas jau kopš 1990. gada.

Vienota mamogrāfijas iekārtu kvalitātes kontrole

Projekta laikā Latvijas apstākļiem pielāgots Nīderlandē izmantotais mamogrāfijas iekārtu kvalitātes kontroles protokols. LRCB ekspertu vadītajās apmācībās Latvijas medicīnas fiziķi pilnveidoja zināšanas un praktiskās iemaņas mamogrāfijas iekārtu kvalitātes novērtēšanā.

Projekta rezultātā:

•    izstrādāts un pilotprojektā pārbaudīts Latvijas apstākļiem pielāgots kvalitātes kontroles protokols;
•    uzsākta mamogrāfijas iekārtu kvalitātes novērtēšana;
•    pilnveidotas medicīnas fiziķu zināšanas un praktiskās iemaņas;
•    radīts pamats vienotas kvalitātes kontroles sistēmas turpmākai ieviešanai skrīninga iestādēs visā Latvijā.

Latvijas speciālisti apmāca vietējos kolēģus

Lai iegūtās zināšanas un pieredze paliktu Latvijā un tās varētu nodot tālāk, projektā izmantota “train-the-trainer” pieeja. Tās ietvaros sagatavoti Latvijas lektori, kuri izstrādāja vienotu apmācību programmu un standartizētus mācību materiālus krūts vēža skrīningā iesaistītajiem radiogrāferiem un radiologiem, tostarp prezentācijas un attēlu kopas praktiskajām apmācībām.

Projekta ietvaros:

•    par lektoriem sagatavoti trīs radiogrāferi un četri radiologi;
•    organizētas apmācības speciālistiem no dažādām Latvijas ārstniecības iestādēm, apmācot četrus radiogrāferus un deviņus radiologus;
•    izstrādāts vienots apmācību plāns;
•    sagatavoti standartizēti mācību materiāli un attēlu kopas praktiskajām apmācībām;
•    radīts pamats regulārai krūts vēža skrīningā iesaistīto speciālistu apmācībai Latvijā.

“Train-the-trainer” pieeja ļaus arī pēc projekta noslēguma turpināt attīstīt speciālistu profesionālās zināšanas un prasmes Latvijā, pakāpeniski mazinot nepieciešamību pēc ārējo ekspertu atbalsta.

Ceļā uz regulāru skrīninga kvalitātes auditu

Lai sistemātiski izvērtētu skrīninga kvalitāti un identificētu pilnveidojamās jomas, projektā pēc Nīderlandes pieredzes izstrādāts skrīninga iestāžu audita protokols. Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā pašlaik notiek sagatavošanās pirmajam multidisciplinārajam pilota auditam. Tas ļaus izvērtēt izstrādāto pieeju praksē un radīt pamatu regulārai skrīninga iestāžu kvalitātes izvērtēšanai Latvijā.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe Justīne Deičmane uzsvēra, ka krūts vēža skrīningā nepietiek tikai ar to, ka izmeklējums ir veikts – būtiska ir tā kvalitāte visos posmos: “Sākot no mamogrāfijas attēla iegūšanas līdz tā izvērtēšanai un tālākajiem lēmumiem. Vienoti kvalitātes kritēriji un regulāra darba izvērtēšana palīdz mums kā speciālistiem ieraudzīt, ko varam darīt vēl labāk, un tas pacientei dod lielāku pārliecību, ka neatkarīgi no tā, kur skrīnings veikts, izmeklējums tiek vērtēts pēc vienotiem kvalitātes principiem.”

Projekta īstenošanā bija iesaistīts plašs Latvijas krūts vēža skrīninga jomas speciālistu un institūciju loks. Izveidots ieinteresēto pušu tīkls, kas veicināja diskusijas par kvalitātes nodrošināšanas prasībām un to nozīmi skrīninga programmas attīstībā.

STRIVE projekta vadītāja Latvijā, LU KPMI pētniece Dr. Ilze Eņģele sacīja, ka projekta laikā paveiktais ir nozīmīgs pirmais solis ceļā uz vienotu, pierādījumiem balstītu un ilgtspējīgu krūts vēža skrīninga kvalitātes nodrošināšanas sistēmu Latvijā.

“Lai projekta STRIVE rezultāti tiktu pilnvērtīgi ieviesti visā valstī, nepieciešami turpmāki lēmumi par nacionālās krūts vēža skrīninga kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pārvaldību un koordināciju. Projekta laikā identificēta nepieciešamība oficiāli noteikt institūciju, kas ilgtermiņā būs atbildīga par šīs sistēmas darbību,” uzsvēra Dr. Ilze Eņģele.

Par projektu STRIVE:
Projekts tiek īstenots Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūtā sadarbībā ar Nīderlandes Ekspertu centru skrīningā (Dutch Expert Centre for Screening – LRCB). Projekta galvenie partneri ir Latvijas Universitāte un LRCB, sadarbojoties ar vietējām veselības aprūpes iestādēm un politikas veidotājiem.

Projekta īstenošanas periods: 01.01.2025. – 31.12.2026.

Projekta kopējais finansējums: 497 830 EUR, kas tiek nodrošināts no IUCC "Vēža profilakses pētījumu granta" līdzekļiem.

Projekta ietekme un ilgtspēja

STRIVE projekta rezultātā tiks izveidots ilgtspējīgs krūts vēža skrīninga kvalitātes nodrošināšanas mehānisms Latvijā, kas nodrošinās agrīnāku un precīzāku diagnozi, mazinās nevajadzīgas atkārtotas izmeklēšanas. Latvijā veidotais projekts kalpos par paraugu, ko varēs pielāgot un ieviest citās Eiropas valstīs ar līdzīgiem veselības aprūpes sistēmu izaicinājumiem.

 

Dalīties