LU konference
NordForsk darbojas zem Ziemeļvalstu Ministru padomes un finansē un veicina Ziemeļvalstu sadarbību pētniecībā un pētniecības infrastruktūrā. Sadarbība starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm ir būtisks elements inovāciju un zinātnes attīstībā.
Tikšanās laikā Dž. Mogensens pateicās par iespēju apmeklēt institūtu un fakultāti: “Tas bija gan iedvesmojoši, gan informatīvi, un bija interesanti uzzināt par jūsu pētījumiem un infrastruktūru. Kā pētniecības finansētājam mums ir svarīgi runāt tieši ar cilvēkiem, kas veic pētījumus. Dr. Poļakas un Dr. Stonāna zināšanas par uz vietas esošajiem izaicinājumiem ir ļoti vērtīgas.”
NordForsk pārstāvji norādīja, ka līdz šim nav finansēts projekts, kurā Latvijas partneris būtu vadošais, un aicināja LU un citas Latvijas institūcijas aktīvi piedalīties NordForsk programmās.
Tiekoties ar LU MDZF fakultātes dekānu Kristapu Jaudzemu un zinātņu prodekāni Vitu Rovīti, NordForsk pārstāvji pārrunāja sadarbības iespējas pētniecības atbalstam un ciešākai mijiedarbībai starp pētniekiem Ziemeļvalstu un Baltijas valstu starpā.
LU KPMI direktors zinātniskajos jautājumos Ilmārs Stonāns iepazīstināja viesus ar institūta darbību, uzsverot dalību vairākos starptautiskos projektos, kuru mērķis ir izstrādāt rekomendācijas plaušu, kuņģa un prostatas vēža skrīninga ieviešanai. Piemēram, GISTAR — kuņģa vēža prevencijas projekts, kas sācies 2013. gadā un kurā iesaistīti vairāk nekā 11 000 dalībnieku — sniedz datus vadlīniju izstrādei gan Latvijā, gan Eiropā. GISTAR pacientu iekļaušana turpinājās līdz 2026. gada aprīlim. LU KPMI aktīvi strādā arī pie mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izstrādes un ieviešanas, it īpaši diagnostikā un skrīningā. LUCIA projektā izstrādā mašīnmācīšanās modeļus plaušu vēža riska noteikšanai; AIDA projektā — MI risinājumu kuņģa vēža agrīnai diagnostikai. I. Stonāns pastāstīja, ka AIDA ietvaros ekspertu anotēti audu attēli tika izmantoti MI modeļu apmācībai, un sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūta pētniekiem MI vienkāršā uzdevumā audzēju skartās šūnas atpazīst ar aptuveni 92% precizitāti, turpinot darbu, lai precizitāti uzlabotu.
I.Stonāns norādīja, ka institūtam ir viena no lielākajām Latvijas iedzīvotāju mikrobioma kolekcijām. Institūts arī aktīvi pēta gaistošo savienojumu analīzes iespējas izelpā kā instrumentu vēža skrīningam un attīsta inovācijas šajā jomā.
LU KPMI vada arī projektu EUCanScreen, kas apvieno 97 institūcijas no 29 valstīm un ir lielākais līdz šim Eiropas Komisijas vienotās rīcības projekts skrīninga jomā. Projekta mērķis ir veicināt pieejamu un vienlīdzīgu pieeju skrīningam un izstrādāt rekomendācijas plaušu, kuņģa un prostatas vēža skrīninga ieviešanai. Kopš 2023. gada institūts īsteno arī TOGAS projektu, kurā vairāk nekā 20 partneri no 14 valstīm strādā pie vienotu vadlīniju izstrādes kuņģa vēža skrīninga ieviešanai un tā efektivitātes izvērtēšanai.
NordForsk dibināta 2005. gadā zem Ziemeļvalstu Ministru padomes. Tā apvieno nacionālās pētniecības padomes, universitātes un finansētājus, nosakot kopīgas prioritātes un atbalstot augstas starptautiskas kvalitātes pētījumus. NordForsk programmās tiek aicinātas piedalīties arī Baltijas valstu institūcijas, kuras piešķir finansējumu savām pētniecības organizācijām dalībai projektos.
 viesojās NordForsk pārstāvji - direktors Džonijs Mogensens(Johnny Mogensen), operatīvā direktore Kristīna Andersena (Kristin Andersen) un komunikācijas vadītājs Guttorms Ānes (Guttorm Aanes).){kind=link}