Jānis Lazovskis kopš sešu gadu vecuma dzīvojis ārpus Latvijas un ieguvis doktora grādu Čikāgā. 2020. gadā viņš atgriezās dzimtenē, kur turpina savu zinātnieka karjeru salīdzinoši jaunā nozarē – matemātiskajā topoloģijā. Šobrīd viņš ir pētnieks Latvijas Universitātes (LU) klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūtā un tiek dēvēts par vientuļāko zinātnieku Latvijā. Kāpēc tā – par to Ievas Lazdiņas sarunā ar Lazovski, kas publicēta LU žurnāla "Alma Mater" jaunākajā numurā.

Intervija publicēta ne tikai žurnālā Alma Mater, ko var izlasīt šeit

bet arī portālā DELFI.

Fragments no intervijas:

Esi matemātiķis ar specializāciju topoloģijā. Pieļauju, ka tev šo jautā bieži un daudz nākas skaidrot, skatos, ka pat zīmi uz kabineta ārdurvīm esi uzlicis – vai vari vienkāršoti pastāstīt, ar ko nodarbojies?

Tā praktiski – ikdienā zīmēju bildītes uz tāfeles, kodēju, jo liela daļa topoloģijas ir matemātikas pārveidošana kodā aprēķinu veikšanai. Šis ir būtiski manā topoloģijas apakšjomā, kas ir algebriskā topoloģija. Ar skaitļiem tiek apzīmētas skaitāmas lietas, kuras redzam. Topoloģijā skaitļi nepieciešami, lai apzīmētu telpu īpašības. Ja ģeometrijā svarīgs ir attālums, leņķi un izliekums, tad topoloģijā telpa ir kā plastilīns – izstiepjama un samazināma, bet neko nedrīkst ne mainīt, ne plēst…

Share