en-GBlv-LVru-RU
en-GBlv-LVru-RU

 

VPP
VPP

 


VPP - Valsts pētījumu programmas atbilstoši 2005.gada 19.maija Zinātniskās darbības likuma 35.panta 1.daļai ir valsts pasūtījums zinātnisku pētījumu veikšanai noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē ar mērķi veicināt šīs nozares attīstību.

 

Projekti, kuri tiek realizēti

 

Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem

Projekta mērķis ir identificēt SARS-CoV-2 infekcijas izraisītos sociāli demogrāfiskos, klīniskos, bioķīmiskos, molekulāros un imunoloģiskos faktorus, kas ietekmē uzņēmību pret vīrusu, slimības gaitu un iznākumu, uzlabot diagnostikas un ārstēšanas efektivitāti.

Projekts tiekfinansēts no VPP (Valsts pētījumu programmas). Projekta Nr. VPP-COVID-2020/1-0023.

Īstenošanas periods - no 01/07/2020 līdz  31/12/2020 (pagarināts līdz 31/03/2021)

Identifikācijas Nr. - VPP-COVID-2020/1-0023

Kopējais finansējums - 497 580,00 EUR (tajā skaitā LU KPMI finansējums 49 980, 00 EUR)

Projektu vada - Rīgas Stradiņa universitāte

LU KPMI atbildība - 8. darba pakotne 

Vairāk informācijasŠEIT


Projekta aktualitātes


2020. gada 30. decembrī

Covid-19 pacientu slimības gaitu novēro ar sensoriem

Pieslēdzot īpašu sensoru moduli plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtai, būs iespējams iegūt datus, kas ļaus ātrāk prognozēt pacienta iespējamo komplikāciju attīstīšanās risku.

Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvaros Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) Toksikoloģijas un sepses klīnikā uzsākta Covid-19 pacientu monitorēšana ar īpašiem sensoriem, ko speciālisti pievieno plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtām. Rūpīgi izvēlēti sensori veic pacientu izelpas gaisa analīzi un ar tiem plānots noteikt dažādu ķīmisko vielu (gaistošo organisko savienojumu – GOS) spektru izelpā. Apkopojot pietiekami lielu datu apjomu un veicot to statistisko analīzi, būs iespējams novērot kādas ir raksturīgās pārmaiņas ķīmisko vielu sastāvā pacienta izelpā salīdzinājumā ar viņa simptomiem un citiem medicīniskajiem parametriem. Pētījuma mērķis ir ātrāk prognozēt iespējamo komplikāciju attīstīšanās risku. 

Pētījumu vada Latvijas Universitātes Klīniskās un Profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) speciālisti. Būtiska rezultātu sasniegšanai ir cieša sadarbība ar RAKUS, Latvijas Infektoloģijas centru, kā arī JLM Innovation GmbH uzņēmuma speciālistiem Vācijā, kuri izstrādājuši un pielāgojuši sensorus izmantošanai plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtās. Vispirms pētījumā iesaistītie zinātnieki izvērtējuši, kādi sensori būtu nepieciešami. Piemēram, jaunajā analīzes iekārtā iekļauti sensori, kas nosaka mitrumu, temperatūru, kā arī specifiskie metāla-oksīdu sensori GOS noteikšanai izelpā. Līdz šim metālu oksīdu gāzes sensori jau ir izmantoti laboratorijās, kā arī gaisa kvalitātes monitorēšanai.

Zinātnieku jaunizstrādātais sensoru modulis pēc tam piemērots izmantošanai plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtā. Jaunās iekārtas darbību nodrošina neliels, bet pietiekami spēcīgs minidators. Tāpat pielāgota JLMlogSP īpaši izstrādāta programmatūra, kas palīdz savākt un uzkrāt mērījumu datus. Tos iespējams iegūt savienojoties ar analīzes iekārtu, izmantojot uz datu apmaiņas laiku aktivizētu wifi pieslēgumu. Pētījuma gaitā, veicot atsevišķus atkārtotus mērījumus, noskaidrota optimālākā sensoru izvietošanas vieta – tie tiek pievienoti plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtas gaisa izvades vietai, līdz ar to pašas iekārtas darbu tas neietekmē. Tādējādi sensori nesaskaras ar pacientu, ir droši lietošanai gan ārstiem, gan pacientiem, kā arī nav pakļauti potenciāli bīstamai pārāk lielai mitruma, temperatūras un bakteriālā piesārņojuma iedarbībai. Sensorus būs iespējams atbrīvot no bakteriālā un vīrusu piesārņojuma, izmantojot ultravioleto gaismu.

Pētījuma veicēji prognozē, ka jaunizstrādātā sistēma ļaus ārstiem ērti un neinvazīvi sekot līdzi tam, kādas pārmaiņas notiek elpināšanas iekārtām pieslēgto pacientu organismā, kā arī vienlaikus prognozēt slimības attīstības gaitu un attiecīgi pielāgot ārstēšanu. Speciālisti cer, ka tādējādi būs iespēja uzzināt arī par potenciālām papildus infekcijām un laikus pielāgot terapiju, kas uzlabos iespējas atveseļoties.

Apskatīt foto Apskatīt foto    

Foto 1. –  Jaunizstrādātais sensoru modulis, kas pielāgots lietošanai plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtā.

Foto 2. -  Sensoru izvietojuma pārbaude plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtā. Izvēlēta gaisa izvades pozīcija (attēla labajā pusē).

Pētījums par sensoru izmantošanu plaušu mākslīgajā ventilācijas iekārtā tiek veikts Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projekta “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem” ietvaros, Projekta Nr. VPP-COVID-2020/1-0023.

2020. gada 5. novembrī

Notikusi PVO klīniskā pētījuma “Solidarity” iniciācijas vizīte Latvijā

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) 3.novembrī notikusi Pasaules Veselības organizācijas (PVO) “Solidarity” starptautiskā pētījuma iniciācijas vizīte. Tajā piedalījās vadošie pētnieki - Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Dr. Oļegs Šuba un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs, hepatologs Dr. Pauls Aldiņš, kā arī RAKUS anestezioloģe, reanimatoloģe Dr. Agija Svare un Zāļu Valsts Aģentūras Klīnisko pētījumu nodaļas vecākā eksperte Krista Holsta. 

Vizītes laikā pētnieki saņēmuši detalizētas instrukcijas par pacientu iesaisti klīniskajā pētījumā, atbilstoši pētījuma protokola prasībām, pētāmo medikamentu lietošanu un blakņu ziņošanu.

“Solidarity” ir starptautisks klīniskais pētījums, kurā meklē efektīvāko Covid-19 ārstēšanas stratēģiju. PVO vadītajā pētījumā līdz šim iekļauti jau 12 000 cilvēku 500 dažādās slimnīcās 30 valstīs. Pētījumā novērtē dažādu medikamentu ietekmi uz trīs būtiskiem Covid-19 pacientu ārstēšanas aspektiem – mirstību, mākslīgās plaušu ventilācijas nepieciešamību un uzturēšanās ilgumu slimnīcā. Pētījums ir adaptīvs, jo jaunu pierādījumu gadījumā tam pievieno medikamentus, kuru ietekmi pārbauda.

Šajā pētījumā kā sadarbības partneris piedalās arī LU Klīniskās un Profilaktiskās medicīnas institūts.


        

* “Solidarity” klīniskais pētījums tiek veikts Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projekta “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem” ietvaros, Projekta Nr. VPP-COVID-2020/1-0023

2020. gada 1. jūlijā

Uzsākta dalība ”Covid-19 seku mazināšanas” projektā

LU KPMI 1. jūlijā uzsāk dalību vienā no Valsts pētījumu programmas ”Covid-19 seku mazināšanai” projektiem – ”Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem”. Šī projekta galvenais mērķis ir identificēt SARS-CoV-2 infekcijas izraisītos sociāli demogrāfiskos, klīniskos, bioķīmiskos, molekulāros un imunoloģiskos faktorus, kas ietekmē uzņēmību pret vīrusu, slimības gaitu un iznākumu, uzlabot diagnostikas un ārstēšanas efektivitāti. 
LU KPMI speciālisti iesaistīti 8. darba pakotnē, kas saistīta ar divām pētījumu jomām. Viena no tām ir dalība Pasaules Veselības organizācijas klīniskajā pētījumā Solidarity, kas notiks sadarbībā ar Zāļu valsts aģentūru, Rīgas Austrumu klīniskās universistātes slimnīcu un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu. Šis ir starptautisks klīniskais pētījums, kurā meklē efektīvāko Covid-19 ārstēšanas stratēģiju, novērtējot dažādu medikamentu ietekmi uz pacienu ārstēšanu. Otra joma ir izlepas gaisa analīze pacientiem ar Covid-19 saslimšanu, izstrādājot un izmantojot īpašu, mobilu sensoru iekārtu. 

  

Pētījums tiek finansēts Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvaros, Projekta Nr. VPP-COVID-2020/1-0023.

 

Realizētie projekti

 

5. programma - „Biomedicīna sabiedrības veselībai” (BIOMEDICINE)-  Valsts pētījumu programmas "Biomedicīna sabiedrības veselībai" mērķis ir radīt pasaules līmeņa zināšanas un tehnoloģijas Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti visvairāk apdraudošo slimību jomās – sirds, asinsvadu un metabolo slimību, onkoloģisko slimību, bērnu un infekcijas slimību, kā arī psihisko slimību izpētes jomās.

Projekts: Nr.4. -  „Kuņģa vēža izraisītās mirstības mazināšanas iespēju izpēte Latvijas apstākļos”

Projekta mērķis: Pamatojoties uz Latvijas situācijas analīzi, izstrādāt praktisku pieeju sabiedrības veselības un medicīniskiem pasākumiem ar mērķi mazināt kuņģa vēža izraisīto mirstību un ar to saistīto riska faktoru un pirmsvēža stāvokļu negatīvo ietekmi.

Programmas vadītājs - Dr.med. Valdis Pīrāgs

Projekta vadītājs - Dr.med. Mārcis Leja 

Īstenošanas periods - no 01/01/2017 līdz 31/12/2017

Copyright 2016 - 2021 by LU KPMI