Par VOGAS projekta īstenošanas termiņa pagarinājumu

Pasaules Veselības organizācija 2020. gada 30. janvārī paziņoja, ka Covid-19 uzliesmojums ir starptautiska mēroga ārkārtas situācija sabiedrības veselības jomā, 2020. gada 11. martā raksturojot to kā pandēmiju. Lai pasargātu savus iedzīvotājus no iespējamas inficēšanās ar Covid-19, lielā daļā valstu, tai skaitā mūsu projekta partneru valstīs, tika izsludināta ārkārtas situācija, kas ierobežoja institūciju darba iespējas.

Jāuzsver, ka Covid-19 pandēmijas situācija ievērojami ietekmēja VOGAS projekta aktivitātes. Stingrie noteikumi ierobežoja visu partneru darbu un tādējādi – progresu pētījumā. Šīs ar pandēmiju saistītās problēmas ietver aizkavēšanos laboratorijas piederumu un materiālu iepirkumos/pievedumos nefunkcionējošu piegādes ķēžu dēļ, kavējumus un sarežģījumus paraugu transportēšanā starp laboratorijām, ierobežoto cilvēkresursu pieejamību u.t.t.

Šo iemeslu dēļ projekta īstenošanas termiņš patlaban ir pagarināts līdz 2022. gada septembrim.

 

VOGAS projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 824986

Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno 2022. gadu!

Publicēts bloga raksts par PERSIST projekta pamatideju un tās aktualitāti

Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) raksts angļu valodā ir ticis publicēts PERSIST projekta mājaslapā. LU KPMI piedalās šajā starptautiskajā projektā kopš 2020. gada.

Bloga rakstā aplūkoti tādi jautājumi kā izdzīvojušo vēža pacientu dzīves kvalitāte, PERSIST projekta pamatideja un galvenie ieguvumi no digitālajiem risinājumiem veselības aprūpē.

Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 875406

Aicinājums piedalīties LU Doktorantūras skolas seminārā par Ziemeļvalstu diētu

Trešdien, 15. decembrī, no plkst. 15.30 - 17.00 notiks Latvijas Universitātes (LU) Doktorantūras skolas translācijas izpētē medicīnā seminārs “Ziemeļvalstu diēta un zarnu mikrobiotas īpatnības”, ko noturēs LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošā pētniece Dr.med. Daiga Šantare.

Pasākuma gaitā par zarnu mikrobiotu un to ietekmējošiem faktoriem pastāstīs ārste gastroenteroloģe, LU doktorante Ilze Birka. Semināra dalībniekiem būs iespēja uzzināt, kā Ziemeļvalstu diēta var ietekmēt gan veselu cilvēku zarnu mikrobiotu, gan pacientu mikrobiotu dažu saslimšanu gadījumā, kā arī to, kuriem produktiem no Ziemeļvalstu diētas piramīdas ir lielāka ietekme.

Reģistrēties doktorantūras skolai (vai tikai semināram) iespējams, apmeklējot šo saiti.

Attēlā: Ziemeļvalstu diētas piramīda

Pasaules gastroenterologu kongresā šodien tiek prezentēti LU KPMI projekta dati

No 9. līdz 11.decembrim Prāgā (Čehijā) norisinās Pasaules Gastroenteroloģijas organizācijas (World Gastroenterology Organisation - WGO) un Čehijas Gastroenteroloģijas biedrības (Česká gastroenterologická společnost - ČGS) kopīgi rīkotais kongress “GASTRO 2021 Prāga” (GASTRO 2021 Prague). Tas notiek hibrīda formātā (gan klātienē – epidemioloģiski drošā vidē, gan attālināti).

Šodien, 10. decembrī, Latvijas Universitātes (LU) Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (KPMI) doktorante Olga Sjomina prezentē LU KPMI ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/18/A/184 “H.pylori eradikācijas shēmas optimizācija masveida kuņģa vēža prevencijas pasākumiem” datus.

Projekta mērķis ir kuņģa vēža izraisītās mirstības samazināšana, veicot H.pylori eradikāciju un nosakot pepsinogēnu līmeni, kas ļautu savlaicīgi atklāt paaugstinātu gremošanas trakta audzēju risku.

Attēlā - Olga Sjomina

Projekts tiek finansēts ERAF (Eiropas Reģionālās attīstības fonda) 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 2.kārtas ietvaros, projekta ID Nr. 1.1.1.1/18/A/184 "H.pylori eradikācijas shēmas optimizācija masveida kuņģa vēža prevencijas pasākumiem"

Noslēgts sadarbības līgums starp LU un Ungārijas Nacionālo onkoloģijas institūtu

Šā gada 8. decembrī Valsts prezidents Egils Levits atradās oficiālā vizītē Ungārijā, kur, tiekoties ar Ungārijas valsts amatpersonām, pārrunāja abu valstu divpusējās attiecības Eiropas Savienības (ES) ietvaros. Vizītē Valsts prezidentu pavadīja Latvijas Universitātes (LU) Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (KPMI) direktors prof. Mārcis Leja.

Vizītes laikā tika akcentēta sadarbība zinātnē, īpaši pievēršot uzmanību vēža pētniecībai. Kopā ar Valsts prezidentu Ungārijā bija ieradies gan LU KPMI direktors prof. Mārcis Leja, gan Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes loceklis prof. Haralds Plaudis.

Saskaņā ar vizītes darba kārtību plkst. 17.00 Valsts prezidents Egils Levits Budapeštā tikās ar Ungārijas cilvēkresursu ministru prof. Dr. Miklošu Kasleru (Miklós Kásler). Pēc tikšanās tika parakstīts sadarbības līgums starp LU un Ungārijas Nacionālo onkoloģijas institūtu (no Latvijas puses parakstīja prof. M.Leja) un sadarbības līgums starp RAKUS un Ungārijas Nacionālo onkoloģijas institūtu (no Latvijas puses parakstīja prof. H.Plaudis).

LU KPMI direktora prof. M.Lejas parakstītajā līgumā pausta abu pušu apņemšanās sadarboties zinātnes, izglītības un inovāciju sfērā. Ungārija ir pirmā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kas ieguvusi starptautiski akreditētu visaptverošu vēža centru.

Viens no svarīgajiem veicamajiem darbiem, kas atbilstoši Eiropas Vēža uzveikšanas plānam realizējams līdz 2025. gadam, ir funkcionāla visaptverošu vēža centru tīkla izveide visā Eiropā, kas nosaka arī nepieciešamību katrā ES dalībvalstī izveidot šādu centru. 2021. gada pavasarī LU KPMI sadarbības partnere RAKUS ir uzņēmusies Vēža centra izveidi un akreditāciju atbilstoši Eiropas vēža centru standartiem un prasībām.

© Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

GISTAR pētījuma Kuldīgas reģionālais centrs veiksmīgi pabeidzis dalībnieku piesaisti

Kuldīgas reģionālajā centrā 2. decembrī tika pabeigta GISTAR pētījuma dalībnieku iekļaušana. Kopumā šajā centrā no 2021. gada 10. maija līdz 2. decembrim tika piesaistīti 679 respondenti. Pētījuma administratīvā vadītāja Aiga Rūdule pateicās Kuldīgas pētījumu centra darbiniecēm par paveikto darbu.

Latvijā GISTAR pētījums tika uzsākts jau 2013. gada oktobrī Cēsīs, un līdz šim tas norisinājies arī tādās Latvijas pilsētās kā Alūksne, Ludza, Saldus, Tukums, Dobele, Jēkabpils, Madona un Rēzekne.

Jāpiebilst, ka no pētījuma uzsākšanas 2013. gadā līdz šā gada decembra sākumam GISTAR pētījumā ir iekļauts jau 10 381 respondents. Patlaban ar pētījuma dalībniekiem turpinās H.pylori eradikācijas efektivitātes kontrole.

 

© Aiga Rūdule. No kreisās: Elita Zazerska, Lienīte Pūpola un Mārīte Lagzdiņa (foto uzņemšanas brīdī klāt nebija Elīna Kronlaka un Sandra Reimane).

Attālināti notiks Otrais kolorektālā vēža skrīninga samits

Novembris visā pasaulē tradicionāli tiek aizvadīts kā kuņģa vēža apzināšanas mēnesis. 30. novembrī attālināti (platformā “Zoom”) notiks jau Otrais kolorektālā vēža skrīninga samits, ko rīko Eiropas jumta organizācija pacientiem ar gremošanas trakta audzējiem “Digestive Cancers Europe (DiCE)”. Šā gada samita tēma – "Kā Eiropa var samazināt augsto saslimšanas līmeni ar kolorektālo vēzi" (“How Can Europe Tackle the High Incidence of Colorectal Cancer”).

Uzaicinājumu piedalīties samitā ir saņēmis Latvijas Universitātes (LU) Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (KPMI) direktors Mārcis Leja. LU KPMI jau vēsturiski ir izveidojusies ilgstoša un produktīva sadarbība ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu (RAKUS), kur prof. Mārcis Leja ir Zinātnes daļas vadītājs. RAKUS Ārstniecības padomes 28. oktobra sēdē tika skatīts jautājums par pacientu rehabilitācijas vajadzībām un par to, ka šā gada budžetā attiecīgajam mērķim paredzētais līdzekļu apjoms ir svītrots. Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka pastiprināta uzmanība jāpievērš arī pacientu pēcaprūpei, nevis tikai medikamentu kompensēšanai un sākotnējam ārstēšanas procesam.

Katru gadu aptuveni pusmiljonam eiropiešu tiek diagnosticēts kolorektālais vēzis un apmēram ceturtdaļmiljonam tas ir nāves cēlonis. Tomēr cilvēku dzīvību saglabāšanā var tikt sasniegts būtisks progress, efektīvāk organizējot profilaktiskās pārbaudes (skrīningu) un vēža slimnieku aprūpi.

Samita laikā tiks aplūkoti šādi svarīgi jautājumi:

- kolorektālā vēža skrīnings un pandēmijas ietekme uz to;

- kā profilaktiskajās pārbaudēs iesaistīt lielāku dalībnieku skaitu, kas Covid-19 iespaidā ir samazinājies;

- kā īstenot integrētu kampaņu ar visām ieinteresētajām pusēm;

- kā padarīt ilgtermiņa centienus ilgtspējīgus;

- kā sadarboties un piedāvāt pārbaudītu praksi.

Ievērojot iepriekšējā gada veiksmīgo pieredzi, pacientu organizācijām atkal būs iespēja tikties ar pazīstamiem veselības aprūpes ekspertiem, redzamiem Eiropas politiķiem, profilaktisko pārbaužu amatpersonām un citiem iesaistītajiem interesentiem, lai diskutētu par to, cik svarīgas ir iedzīvotāju skrīninga programmas un kā var tikt izmantota pārbaudīta prakse, gada laikā glābjot par 90 000 dzīvību vairāk.

Pasākumā ievadvārdus teiks veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu (Στέλλα Κυριακίδου), dalību samitā jau ir apstiprinājis Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta sabiedrības veselības direktors Džons F. Raiens (John F. Ryan), Starptautiskās vēža izpētes aģentūras (IARC) Skrīninga grupas vadītājs Dr. Parta Basu (Partha Basu), kā arī Roterdamas Erasmus Medicīnas centra Sabiedrības veselības departamenta asociētā profesore Dr. Īrisa Lansdorpa-Fohelāra (Iris Lansdorp-Vogelaar).

LU KPMI pārstāvis piedalīsies starptautiskā pasākumā “Health Data Summit Riga 2021”

Jau rītdien, 26. novembrī, Rīgā hibrīda formātā (gan klātienē – epidemioloģiski drošā vidē, gan attālināti) norisināsies nozīmīgs starptautisks pasākums “Health Data Summit Riga 2021”. To organizē Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests sadarbībā ar Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ir aktualizējies jautājums par iespējami ātru veselības aprūpes sistēmas digitalizēšanu, kā arī tādu risinājumu ieviešanu, kas varētu uzlabot visas nozares darbību. Samita laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta uz pacientu orientētai aprūpei. Notiks diskusijas par to, kādus uzlabojumus veselības aprūpes jauninājumi var sniegt pacientiem un ārstiem, padarot esošās sistēmas efektīvākas.

Paredzēts, ka pasākumu atklās Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts, bet piedalīsies arī Dānijas veselības ministrs Magnuss Heunike (Magnus Heunicke), korporācijas “Intel” veselības un dzīvības zinātņu globālais mākslīgā intelekta vadītājs Prašants Šahs (Prashant Shah) un daudzi starptautiski atzīti eksperti, un uzņēmumu pārstāvji. Būtisks ir Latvijas Universitātes lektoru īpatsvars – ar prezentācijām samitā uzstāsies Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI), Medicīnas fakultātes un Datorikas fakultātes lektori.

Pasākumam nav noteikta dalības maksa, to varēs skatīties jebkurš interesents. Vērot pasākumu iespējams tiešsaistē gan samita mājaslapā, gan samita Facebook kontā, kā arī portālā Tvnet.

Aizvadīts LU KPMI piecu gadu darbības jubilejas pasākums

Šā gada 15. novembrī apritēja piektā gadskārta kopš Latvijas Universitātes (LU) Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (KPMI) izveidošanas. 16. novembra pēcpusdienā notika pasākums “Zoom” vidē, kura gaitā kopā ar LU vadību bija iespēja atskatīties uz paveikto un pateikties visiem, kas snieguši ievērojamu ieguldījumu LU KPMI attīstībā.

Pasākumu atklāja LU KPMI direktors Mārcis Leja, pēc tam ievadvārdus teica arī LU rektors Indriķis Muižnieks, izteiksmīgi salīdzinot LU KPMI ar “jaunu pogu pie LU vestes”, kas tomēr ir ļoti spoža un vērtīga.

Vēlāk LU KPMI direktors Mārcis Leja iepazīstināja interesentus ar prezentāciju par institūtu, tā pirmsākumiem, tāpat pieminot tādus nākotnes izaicinājumus kā sadarbības stiprināšanu ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu (RAKUS), līdzdalību visaptveroša Vēža centra izveidē, studējošo iesaisti pētniecībā, darbinieku kompetences turpmāku paaugstināšanu, jaunās tehnoloģijas, lielos datus un pētniecības infrastruktūras pilnveidošanu.

LU rektora atzinība tika pausta:

- LU KPMI vadošajai pētniecei Dr.med. Daigai Šantarei par atbalstu institūta izveidē, ieguldījumu institūta cilvēkresursu attīstībā un Biobankas attīstībā, kā arī par sadarbības veicināšanu ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu;

- LU KPMI vadošajai pētniecei Dr.sc.soc. Signei Mežinskai par atbalstu institūta izveidē un izcilu zinātnisko sniegumu medicīnas ētikas jomā;

- LU KPMI vadošajai ekspertei Mg.env.sc. Līgai Grantiņai par atbalstu institūta izveidē un ieguldījumu pētniecības projektu administrēšanā;

- LU KPMI vadošajai ekspertei Ivetai Eniņai par izcilu sniegumu, gatavojot starptautisko pētniecisko projektu pieteikumus, un kolektīva saliedēšanu;

- LU Studiju departamenta studiju attīstības vecākajai ekspertei Mg. uzņēmējdarbības vad. Mairitai Krūkai-Zalcmanei par izcilu administratīvo atbalstu LU KPMI izveidē un pirmsākumos;

- LU Medicīnas fakultātes Ķirurģijas katedras profesoram Dr.med. Viesturam Bokam par stratēģisku atbalstu LU KPMI izveidē;

- Dr.med. Haraldam Plaudim par nozīmīgu ieguldījumu LU KPMI Zinātniskās padomes darbā;

- Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājam Imantam Paeglītim par pastāvīgu atbalstu LU KPMI sadarbībai ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu;

- LU Medicīnas fakultātes Internās medicīnas katedras profesoram Dr.med. Alvilam Kramam par plaušu slimību un tuberkulozes pētījumu attīstīšanu;

- LU KPMI direktoram Dr.med. Mārcim Lejam par institūta izveidi, līderību un izcilu zinātnisko sniegumu.

Savukārt LU KPMI direktors Mārcis Leja savu pateicību izteica (nosaukšanas secībā):

- LU KPMI vadošajai pētniecei Dr.sc.ing. Inesei Poļakai par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu bioinformātikas virziena attīstībā;

- LU KPMI vadošajam pētniekam Dr.sc.ing. Arnim Kiršneram par IT infrastruktūras izveidošanu un tās darbības nepārtrauktības uzturēšanu, kā arī par Biobankas informācijas sistēmas izveidošanu un nepārtrauktu pilnveidi;

- LU KPMI zinātniskajam asistentam Mg.sc.biol. Reinim Vangravam par ieguldījumu klīniskās laboratorijas darbības pilnveidošanā un pētniecības darba nepārtrauktības nodrošināšanā;

- LU KPMI vadošajam pētniekam Dr.sc.ing. Sergejam Paršutinam par GISTAR informācijas sistēmas izveidošanu, pilnveidošanu un ikdienas darbības nodrošināšanu;

- LU KPMI pētniecei Mg.oec. Ilonai Kojalo par neatlaidīgu ikdienas darbu pētījumu datu apstrādē;

- LU KPMI laborantei Aijai Kārkliņai par ieguldījumu Biobankas izveidošanā un iniciatīvu tās darba uzlabošanā;

- LU KPMI vecākajai ekspertei Aigai Rūdulei par neatlaidīgu un rezultatīvu darbu, īstenojot GISTAR pētījumu reģionālajos centros;

- LU KPMI pētniekam Ģirtam Šķenderam par ieguldījumu plaušu slimību pētniecības virziena attīstībā;

- LU KPMI vadošajai pētniecei Dr.med. Ilvai Daugulei par ieguldījumu zinātnisko publikāciju līmeņa uzlabošanā un iejūtīgu darbu ar studējošajiem;

- LU KPMI pētniecei Ingai Bogdānovai par ieguldījumu patohistoloģisko izmeklējumu kvalitātes celšanā un atsaucību ikdienas darbā;

- LU KPMI zinātniskajai asistentei Lindai Mežmalei par būtisku ieguldījumu gaistošo savienojumu biomarķieru projektu vadībā un pētniecības kvalitātes nodrošināšanā;

- LU KPMI izpilddirektorei Kristinai Gendelei par atbildīgu un nerimstošu darbu, nodrošinot institūta administratīvo vadību;

- LU KPMI direktora vietniekam Dr.med. Ilmāram Stonānam par nopelniem institūta kolektīva saliedēšanā un darba efektivitātes uzlabošanā;

- LU KPMI biroja vadītājai Kristīnei Miķelsonei par konstruktīvu darbu institūta iekšējās komunikācijas un biroja darbības uzlabošanā;

- LU KPMI vecākajai laborantei Lindai Tupiņai par pacietīgu un neatlaidīgu darbu projektu administrēšanā;

- LU KPMI projekta vadītāja asistentei Madarai Kālbergai par iniciatīvu darba procesu uzlabošanā un darbinieku atbalstu administratīvo jautājumu risināšanā;

- LU KPMI pētniecei Mg.biol. Dinai Bēmai par aktīvu iesaisti projektu realizācijā.

Tomēr LU KPMI direktors Mārcis Leja uzsvēra, ka vēlas pateikties arī visiem, kuri netika nosaukti vārdā, bet ir bijuši iesaistīti zinātniskajā darbā, Biobankas risinājumos – gan tiem, kuri aktīvi strādā, gan kolēģiem, kuri atrodas pelnītā atvaļinājumā uz zināmu laiku. Tāpat prof. Mārcis Leja veltīja atzinīgus vārdus visām māsiņām un tiem, kuri ir bijuši iesaistīti praktiskā darbā gan Rīgā, gan reģionos.

© Ekrānšāviņi no pasākuma platformā "Zoom" (no kreisās: LU rektors Indriķis Muižnieks, LU KPMI direktors Mārcis Leja).

LU KPMI Mikrobiotas skolas pirmā nodarbība notiks jau šovakar

Mikrobiotas izzināšana ir viena no galvenajām Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) pētniecības tēmām. Tajā iesaistīti pieredzējuši pētnieki, kā arī studējošie no dažādām specialitātēm un ar atšķirīgu kompetenci. Lai saprastu, kādi ir šo pētījumu mērķi, kas jau ir paveikts, audzētu zināšanas šajā jomā, LU KPMI vadošā pētniece Dr.med. Daiga Šantare aicina piedalīties Mikrobiotas skolā. Tā paredzēta šauram interesentu lokam. Pirmajā tikšanās reizē no biologa skatījuma par šo tēmu pastāstīs Mg.biol. Reinis Vangravs un par mērķi un galvenajiem uzdevumiem – profesors Mārcis Leja.

LU KPMI cer, ka tas palīdzēs studentiem saprast, vai šī joma atbilst viņu interesēm, un, ja atbilst, tad institūts priecāsies aktīvi iesaistīt ikvienu pētnieciskajā darbā.

Mikrobiotas skolas pirmā attālinātā nodarbība “Zoom” vidē paredzēta šā gada 25. novembrī no plkst. 17.30-19.00.

Šodien paredzēts seminārs par daudzpakāpju statistisko analīzi medicīnas pētījumos

2021. gada 24. novembrī no plkst. 15.30 - 17.00 notiks Latvijas Universitātes (LU) Doktorantūras skolas translācijas izpētē medicīnā seminārs “Kāpēc nepieciešama daudzpakāpju statistiskā analīze?”, kurā LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (KPMI) vadošā pētniece Inese Poļaka pastāstīs par medicīnas pētījumu datu analīzes pamata pieejām viena un vairāku faktoru analīzei: Hī kvadrāta testu, t-testu un ANOVA (un to neparametriskajām alternatīvām), kā arī loģistisko regresiju.

Semināra laikā dalībnieki varēs praktiski pielietot šīs metodes SPSS vai JASP vidē.

Reģistrēties doktorantūras skolai (vai tikai semināram) iespējams, apmeklējot šo saiti.

Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors Mārcis Leja uzstājies Eiropas Vēža samitā 2021

Šā gada 17.-18. novembrī Briselē norisinājās Eiropas Vēža organizācijas sasauktais Eiropas Vēža samits 2021 ar devīzi “No plāniem uz aktivitātēm”.

Konferencē bija pārstāvēti arī Latvijas medicīnas jomas speciālisti. Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors (LU KPMI) un Eiropas Vēža misijas padomes loceklis, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja, runājot par Misijas padomes rekomendācijām par visaptverošu vēža aprūpes infrastruktūru izveidi katrā no ES dalībvalstīm, skāra tās problēmas, kuras var rasties dažās dalībvalstīs, arī Latvijā, Eiropas Vēža misijas rekomendāciju un Eiropas Vēža uzveikšanas plāna ieviešanas procesā.

Konferencē tikās Eiropas Komisijas un dalībvalstu nacionālo līmeņu politiķi, nozares eksperti, tai skaitā aprūpes personāla pārstāvji, mediķu asociācijas, kā arī pacientu organizāciju un industrijas pārstāvji. Eiropas Vēža organizācija (www.europeancancer.org) ir onkoloģijas nozarē Eiropas līmenī strādājošu kopumā 36 organizāciju, kā arī 20 pacientu atbalsta grupu federācija, kam regulāri pievienojas jaunas dalīborganizācijas.

Konferencē tika pārstāvēti augstākā līmeņa Eiropas Komisijas politiķi, tostarp aktīvi piedalījās gan veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu (Στέλλα Κυριακίδου), gan arī inovāciju, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāre Marija Gabriela (Mariya Gabriel), uzsverot augsto onkoloģijas prioritāti Eiropas līmenī attiecīgajos Eiropas Savienības ģenerāldirektorātos.

Samita laikā tika apspriesta un parakstīta deklarācija, kas fokusējas uz vēža skrīninga un agrīnas diagnostikas, vēža pētniecības un ārstēšanas, lielo datu izmantošanas, kā arī vienlīdzības aspektiem. Deklarācijā būtiska uzmanība veltīta nepieciešamībai veidot uz pacientiem vērstu veselības politiku, kā arī visaptverošu Eiropas līmeņa vēža centru tīklu. Tieši pēdējam pievērsta īpaša uzmanība, lai visā Eiropas Savienībā nodrošinātu vienlīdzību, kā arī aprūpes kvalitāti. Tāpat minēta cilvēkresursu problēma onkoloģijas jomā, dažādu specialitāšu profesionāļu apmācības nepieciešamība ar onkoloģiju saistītos jautājumos, kā arī vajadzība izglītot par Covid-19 izraisītiem sarežģījumiem onkoloģijā.

Pieņemtas jaunās Māstrihtas/Florences vadlīnijas ar Helicobacter pylori saistītās patoloģijas diagnostikai un ārstēšanai

Šā gada 27.-28. septembrī Florencē (Itālijā) pulcējās starptautiska ekspertu grupa, lai diskutētu un balsotu par atjaunoto Māstrihtas/Florences vadlīniju galīgo redakciju. Vadlīnijas tiek aktualizētas reizi 5 gados, un šis ir sestais atjaunotais vadlīniju variants, tādējādi tām ir jau 30 gadus ilga vēsture. Jāpiebilst, ka Latvijā vadlīnijas tiek ievērotas ilgāku laiku, lai gan ne visiem zināms to nosaukums un izstrādes gaita.

Vadlīnijas pārsvarā izstrādāja Eiropas speciālisti, tomēr sanāksmē klātienē vai attālināti piedalījās vadošie pasaules eksperti no Austrālijas, ASV un Āzijas valstīm. Iesaistīties vadlīniju darba grupā jau trešo reizi bija aicināts Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) direktors Mārcis Leja. Jāuzsver, ka vairāku rekomendāciju formulējumu pamatā bija LU KPMI un Gremošanas slimību centra GASTRO veiktie pētījumi.

Šajā vadlīniju izdevumā vairāk uzmanības veltīts kuņģa vēža profilaksei, ieteikts valsts organizētās vēža profilakses programmās iekļaut H.pylori noteikšanu un likvidēšanu veseliem iedzīvotājiem. Būtiska uzmanība veltīta mikrobioma lomai. Joprojām par precīzāko neinvazīvo testu H.pylori noteikšanai tiek uzskatīts H.pylori elptests, kaut principiāli mainās H.pylori rezistences noteikšanas testu loma (vispirms pret klaritromicīnu). Paredzams, ka nākotnē šos testus vajadzēs izmantot praktiski pirms jebkuras eradikācijas terapijas (patlaban Latvijā tie tikpat kā netiek izmantoti). Būtiska uzmanība veltīta endoskopijas kvalitātei (t.sk. biopsijām) un biopsiju morfoloģisko izmeklējumu kvalitātei, kā arī kontroles nepieciešamībai pacientiem ar pirmsvēža stāvokļiem.

Ņemot vērā šobrīd Latvijā joprojām zemo H.pylori rezistenci pret klaritromicīnu, pagaidām konceptuālas izmaiņas Latvijā lietotajās terapijas shēmās, kas satur klaritromicīnu, nav nepieciešamas, lai gan terapija būtu jāpagarina līdz 14 dienām.

Patlaban notiek darbs, sagatavojot publikāciju, kurā būs apkopoti visi vadlīniju ieteikumi; paredzams, ka šo publikāciju varēsim lasīt jau nākamā gada pašā sākumā.

Vēža pētniecībā un pacientu pēcaprūpē arvien vairāk tiek izmantotas modernās tehnoloģijas

Onkoloģisko saslimšanu pētniecībā un pacientu pēcaprupē arvien vairāk tiek izmantotas dažādas modernās tehnoloģijas, kas ļauj uzkrāt datus un tos analizēt, iegūstot informāciju, kas palīdzēs turpmākā šo slimību diagnostikā un ārstēšanā. Par aktualitātēm vēža pacientu pēcaprūpē un starptautiskā inovatīvo tehnoloģiju projekta PERSIST norisi preses konferencē informēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) un Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) speciālisti. 
Kā norādīja LU KPMI direktors, profesors Mārcis Leja, - cīņa pret vēzi kopumā noteikta kā Eiropas prioritāte līdz 2027. gadam. Viņš norādīja, ka pacientu dzīves kvalitātes uzlabošana pēc vēža ārstēšanas ir gan Eiropas Vēža misijas rekomendāciju, gan Eiropas Vēža uzveikšanas plāna fokusā. Viņš atzīmēja arī tendenci uz pacientu regulētās datu plūsmas ar vienotu datu centru izveidi. 
Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, vēža pacientu aprūpe joprojām ir viena no prioritātēm gan slimnīcā, gan veselības sistēmā kopumā, uzsvēra RAKUS Abdominālās un mīksto audu ķirurģijas nodaļas vadītājs Andrejs Pčolkins. “Visi onkoloģijas pakalpojumi tiek sniegti pilnā apjomā. Netiek pārtraukta arī pētnieciskā darbība, kurā viens no galvenajiem slimnīcas partneriem ir LU KPMI.” Kā ļoti svarīgu notikumu A. Pčolkins īpaši atzīmēja darba uzsākšanu pie jaunā vēža centra izveides un akreditācijas atbilstoši Eiropas standartiem. 
Savukārt LU KMPI direktora vietnieks Ilmārs Stonāns, stāstot par vairākiem RAKUS un KPMI kopīgiem klīniskās pētniecības projektiem, izteica pateicību gan slimnīcas zinātnes daļai un vadībai, gan īpaši ārstiem par viņu entuziasmu. I. Stonāns informēja, ka šobrīd ir iesniegti desmit jauni projekti ar mērķi iegūt Eiropas Savienības (ES) finansējumu un atzīmēja, ka tie fokusējas uz divām lielām pētniecības jomām. Pirmā no tām – onkoloģisko saslimšanu bioloģisko marķeru izpēte un izmantošana vēža diagnostikā. Otrā – lielie dati (big data) un to izmantošana kopā ar makslīgā intelekta iespējām gan vēža diagnostikai, gan ārstēšanai un pacientu pēcaprupei. 
RAKUS slimnīcas ķirurģe Krista Arcimoviča iepazīstināja ar inovatīvo tehnoloģiju projekta PERSIST norisi. Projekta mērķis ir, apvienojot lielo datu un mākslīgā intelekta iespējas, uzlabot dzīves kvalitāti pacientiem pēc vēža ārstēšanas, dodot iespēju ārstiem efektīvi sekot līdzi pacienta stāvoklim. Patlaban vienlaikus četrās ES valstīs (Latvijā, Slovēnijā, Beļģijā, Spānijā) norisinās projekta praktiskā daļa. 
Pētījumā ir iesaistīti vairāk nekā 150 dalībnieki pēc krūts un kolorektālā vēža ārstēšanas. Katrs dalībnieks lieto viedaproci un viedtālruni ar jaunizstrādātu mHealth lietotni. Ierīces palīdz ārstiem attālināti sekot līdzi dažādiem rādītājiem, kas liecina par pacienta emocionālo un fizisko veselību, piemēram, asinsspiedienam, sirdsdarbībai, miega kvalitātei un citiem. Iegūtie dati un mākslīgā intelekta sniegtās iespējas tiks izmantotas inovatīvās veselības aprūpes atbalsta sistēmas izstrādei.
Savukārt onkoloģisko pacientu biedrības iesaistās pacientu aprūpē un informēšanā. Biedrības “Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe informēja, ka līdz šim biedrības īstenotajās 129 programmās piedalījušies vairāk nekā 2000 cilvēki no visas Latvijas. Šobrīd notiek darbs pie psihosociālās rehabilitācijas centra izveides, ka arī četrās Latvijas slimnīcās plānots izvietot interaktīvus informācijas stendus. “Dzīvības koka” mērķis ir sniegt psihoemocionālo un informatīvo atbalstu cilvēkiem pēc onkoloģiskas slimības un viņu tuviniekiem.

Preses konferences video ieraksts ir pieejams Latvijas Universitātes Facebook kontā (skatīties video).

 
 

Starptautiski eksperti pētīs, kā uzlabot vēža aprūpi Latvijā

Eiropas Komisija apstiprinājusi “Improving cancer care coordination and screening in Latvia and Slovakia” (DG REFORM) projektu, kuru iniciējis LU KPMI. Projekts uzsākts 1. novembrī, iesaistot ministriju un onkoloģijas jomas speciālistus, un kļūs par vienu no pasākumiem nozares attīstīšanai. Projekta galvenais mērķis ir ierosināt Latvijas un Slovākijas vajadzībām pielāgotu stratēģisku plānu, kas veicinās vēža izraisītās mirstības samazināšanu, uzlabos vēža reģistrēšanu populācijā, panāks visaptverošu vēža aprūpes un pētniecības infrastruktūras / tīklu akreditāciju, kā arī uzlabos krūšu, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīninga programmas.

Patlaban Latvija un Slovākija rezultatīvo rādītāju ziņā atpaliek no ES dalībvalstīm attiecībā uz vēža aprūpes nepārtrauktību un jo īpaši skrīninga programmām. Latvijā vēža reģistri pēdējo divu gadu laikā nesniedz aktuālu statistiku. Datu reģistrācijas platformas nespēj nodrošināt datu iegūšanu un apmaiņu atbilstoši pašreizējām prasībām. Savukārt vēža skrīninga programmām ir vairākas nepilnības, vissvarīgākā no kurām ir skaidri definēto pienākumu trūkums. Vairākas ministrijas sniedz ieguldījumu vēža politikā, taču koordinācijas līmenis ne vienmēr ir apmierinošs. Tāpat valstī nav akreditēta vēža aprūpes centra, kas varētu veicināt vēža kontroles stratēģisko plānošanu. Tāpēc jaunais DG REFORM projekts palīdzēs uzlabot situāciju.

Informēs par vēža pētniecību un pacientu pēcaprūpes nodrošināšanu

Šī gada 28. oktobrī plkst. 14.00 tiešsaistē norisināsies Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Latvijas Universitātes preses konference, kurā informēs par aktualitātēm vēža pacientu pēcaprūpē gan Eiropas Savienības (ES) Vēža misijas padomes rekomendāciju kontekstā, gan pētniecības jomā, kā arī par starptautiskā inovatīvo tehnoloģiju projekta PERSIST norisi.

Preses konferenci rīko Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) un Rīgas Austrumu slimnīca (RAKUS), kuri aktīvi sadarbojas izglītības un petniecības jomā, realizējot vairākus nozīmīgus kopprojektus, it sevišķi vēža pētniecības jomā. Konferencē piedalīsies: profesors Mārcis Leja (LU KPMI direktors), profesors Haralds Plaudis (Rīgas Austrumu slimnīcas valdes loceklis), Ilmārs Stonāns (LU KPMI direktora vietnieks), Krista Arcimoviča (Rīgas Austrumu slimnīcas ķirurģe) un Gunita Berķe (Onkoloģisko pacientu biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšēdētāja).

Preses konferences tiešraide būs skatāma arī Latvijas Universitātes Facebook kontā. 

Plašāk par pasākumu lasiet ŠEIT.

   

Sagatavota zinātniska publikācija par efektivitātes un blakņu salīdzinājumu Helicobacter pylori eradikācijā

Analizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā Nr. 1.1.1.1/18/A/184 “H.pylori eradikācijas shēmas optimizācija masveida kuņģa vēža prevencijas pasākumiem” iegūtos datus, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta zinātniskā asistente Olga Sjomina kopā ar projekta pētnieku komandu ir sagatavojusi zinātnisko publikāciju ar nosaukumu “Randomizēts šķērsgriezuma pētījums: Standarta trīskāršās terapijas un augsto devu amoksicilīna un bismuta terapijas efektivitātes un blakņu salīdzinājums Helicobacter pylori eradikācijā”.

Tā ir akceptēta iekļaušanai vienā no nākamajiem žurnāla “European Journal of Cancer Prevention” laidieniem. https://journals.lww.com/eurjcancerprev/Abstract/9000/Randomised_clinical_trial__comparison_of_efficacy.98999.aspx

Projekts tiek finansēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 2.kārtas ietvaros, projekta ID Nr. 1.1.1.1/18/A/184 "H.pylori eradikācijas shēmas optimizācija masveida kuņģa vēža prevencijas pasākumiem".

 

Tiek veiksmīgi uzsākti projekta HYCOR sagatavošanas darbi 

Laika periodā no jūlija līdz oktobrim tika uzsākti projekta “Hibrīda-sensora izelpas analīze kolorektālā vēža skrīningam (HYCOR)” sagatavošanas darbi, pēc kuru izstrādes būs iespējams uzsākt projekta klīniskās aktivitātes ar pētījuma subjektiem.  

Šajā laika posmā, klīnicisti un pētnieki sadarbojoties, izstrādā vienotu projekta klīnisko protokolu, pēc kura turpmāk noritēs projekta klīniskās aktivitātes. Pētnieki izstrādā standartprocedūru protokolus, atjauno anketas, datu tveršanas programatūru, kurā tiks ievadīta informācija par katru pētījuma dalībnieku; izveido subjektu atlases kritērijus, kā arī nodrošina subjektu rekrutēšanas shēmu pēc kuras turpmāk tiks aicināti pētījuma pacienti projekta dalībai.  

Projekts tiek finansēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 4. kārtas ietvaros, projekta ID Nr. 1.1.1.1/20/A/035 "Hibrīda-sensora izelpas analīze kolorektālā vēža skrīningam (HYCOR)".

Mārcis Leja piedalījās zinātniskajā konferencē “40 zinātnes gadi nākotnei jeb vēža prevencija ir efektīva un pieejama” Beļģijā

16.10.2021. Beļģijā, Elzart, kas netālu no Briseles, ar zinātnisku konferenci klātienē un virtuālajā telpā tika atzīmēta Eiropas Vēža prevencijas organizācijas (ECP-European Cancer Prevention)  40-gadu jubileja, ka arī šīs organizācijas veidotā žurnāla (European Journal of Cancer Prevention) 30-gadu jubileja.

Organizācija izveidota 1981. gadā ar mērķi apvienot Eiropas zinātniekus vēža prevencijas pētījumos, kā arī nodrošināt Eiropas pētnieku vadošo vietu pasaulē šajā jomā; būtiska uzmanība tikusi pievērsta sabiedrības informēšanai.

KPMI direktors Mārcis Leja ziņoja par GISTAR pētījuma norisi, kas šobrīd norisinās ERAF projekta nr. 1.1.1.1/18/A/184 “H.pylori eradikācijas shēmas optimizācija masveida kuņģa vēža prevencijas pasākumiem” ietvaros, kā arī informēja par Latvijā notiekošajiem izelpas gaistošo marķieru pētījumiem. Viņš pastāstīja arī par projektu kuņģa vēža mirstības mazināšanai, kas pieteikts Eiropas Komisijas atbalstītajai GAIA-X projekta Veselības platformai. Itālijas (Milāna) profesors Carlo La Vecchia ziņoja par starptautisko sadarbību dažādu pētījumu datu apkopošanas konsorcijā StOP ar mērķi analizēt kuņģa vēža riska faktorus; šajā konsorcijā piedalās arī Latvijas pētnieki. Turpmākajās neformālajās sarunās viens no ECP dibinātājiem, prof. Alain Maskens (Beļģija) uzteica Latvijā paveikto, kā arī StOP projektā sasniegto, izceļot šos rezultātus ka ECP centienus daudzu gadu garumā.

Projekts tiek finansēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 2.kārtas ietvaros, projekta ID Nr. 1.1.1.1/18/A/184 "H.pylori eradikācijas shēmas optimizācija masveida kuņģa vēža prevencijas pasākumiem".

Attēlā (no kreisās): Prof. Carlo La Vecchia un ECP prezidents Prof. Jaak Janssens

 

Norisinājies starptautiskā PERSIST pētījuma dalībnieku seminārs

Šodien, 14.oktobrī, noritējis PERSIST pētījuma seminārs. PERSIST - uz pacientiem, kuri pārdzīvojuši vēzi, orientēts aprūpes plāns, kas ir balstīts uz Lielo datu un mākslīgā intelekta tehnoloģijām.

Semināra pirmajā daļā uzstājās Dr. med. Daiga Šantare ar lekciju “Veselīgs uzturs pacientiem pēc vēža ārstēšanas”. Savukārt otrajā daļā pētījuma tehniskie partneri kopā ar dalībniekiem izvērtēja jaunizveidotās mHealth veselības lietotnes darbību. Dalībnieku atsauksmes un izteiktie ierosinājumi palīdzēs tehniskajiem partneriem pilnveidot PERSIST sistēmu.

PERSIST pētījumā iekļautie dalībnieki pēc vēža ārstēšanas pabeigšanas ir saņēmuši viedpulksteni un viedtālruni ar jaunizstrādāto mHealth lietotni, kas palīdz ārstiem sekot līdzi viņu veselības stāvoklim. Tādējādi pacientiem būs iespējams nodrošināt individuālu pēcaprūpi. Pētījums ir starptautisks un tā klīniskā daļa ar pacientu iekļaušanu norit ne tikai Latvijā, bet arī Beļģijā, Slovēnijā un Spānijā. Latvijā par PERSIST kliniskā pētījuma norisi atbild Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts.

   

*Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas programmas saskaņā ar dotācijas līgumu Nr.  875406

Profesors Mārcis Leja kļūs par žurnāla DIAGNOSTICS īpašā izdevuma viesredaktoru

Starptautisks atvērtās piekļuves žurnāls DIAGNOSTICS izziņo īpašu izdevumu "Sasniegumi kuņģa vēža noteikšanā un skrīningā", par kura viesredaktoru kļūs Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors Mārcis Leja.

Pieteikumi publikācijām tiek pieņemti šādās tematiskajās jomās: globālie pētījumi par kuņģa vēža skrīningu un agrīnu noteikšanu; jaunas metodes agrīnai kuņģa vēža un kuņģa pirmsvēža bojājumu noteikšanai un skrīningam; uzraudzības stratēģijas pacientiem ar kuņģa pirmsvēža bojājumiem; ar H.pylori saistītās slimības; mikrobiotas loma; mākslīgais intelekts; datu sadarbība un lielie dati kuņģa vēža profilaksē. Manuskripti tiek pieņemti līdz 2022.gada 31. martam.

Sīkāka informācija par izdevumu un manuskriptu iesniegšanu atrodama ŠEIT.

Projekta VIRT2UE dalībnieki dalās pozitīvā pieredzē

Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta īstenotais projekts VIRT2UE tuvojas noslēgumam. Projekta laikā sertifikātus Latvijas Universitātes organizētajās apmācībās jau ir ieguvuši 20 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas.

Projekta dalībnieki – LU doktoranti Zanda Rubene and Reinis Upenieks Universitātē apmācīja 26 doktorantus izglītības zinātnēs un dalās pozitīvā pieredzē ŠEIT.

Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas programmas saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 787580.

Mārcis Leja prezentēja Vēža misijas rekomendācijas un plānu šo rekomendāciju ieviešanai

Eiropas Komisijas Vēža misijas padomes loceklis Mārcis Leja prezentēja Vēža misijas rekomendācijas un plānu šo rekomendāciju ieviešanai lekcijā, kas tika norunāta Eiropas Apvienotajā Gastroenteroloģijas nedēļā (UEGW), tādējādi demonstrējot tās jomas, kurās paredzēts Eiropas Komisijas atbalsts ar onkoloģiju saistītās jomās.

LU KPMI direktors piedalījās Valsts prezidenta vizītē Slovēnijā

Trešdien, 29.septembrī, LU KPMI direktors Mārcis Leja kopā ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu, Slovēnijas prezidentu Borutu Pāhoru un medicīnas jomas kolēģiem piedalījās akadēmiskās sadarbības līguma parakstīšanā starp Slovēnijas Sabiedrības veselības nacionālo institūtu, Slovēnijas Gastroenteroloģijas un hepatoloģijas asociāciju un Latvijas Universitāti.

Vizītes laikā tika pārrunātas kopējās ES aktivitātes onkoloģijā, ka arī Slovēnijas pieredze valstiska mēroga vēža skrīninga programmas izveidē un īstenošanā. Tiekoties ar zinātniekiem, Valsts prezidents atzina, ka Latvijā nepieciešama mērķtiecīga un holistiska vēža skrīninga programmu plānošana.

Latvijas pētnieki pēdējos desmit gadus ir daudz sadarbojušies ar Slovēnijas speciālistiem, tai skaitā ar vēža skrīningu saistītos jautājumos un jo īpaši gremošanas sistēmas audzēju profilakses jomā. Plānoti un kopīgi iesniegti vairāki projekti ar mērķi iegūt ES finansējumu, tostarp pirms dažām dienām iesniegts "Horizon Europe" projekts Latvijas Universitātes vadībā par sadarbību lielo datu jomā kuņģa vēža prevencijai. Ņemot vērā Slovēnijai un Latvijai raksturīgo epidemioloģisko situāciju, Slovēnijas specialisti aicināja Latvijas pusi atbalstīt jaunu abu valstu sadarbības zinātnisko projektu izstrādi kuņģa vēža primārai un sekundārai profilaksei.

      

Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

Noslēdzies LU KPMI projekts “Gaistošo marķieru izelpas analizators kuņģa vēža skrīninga”

Šodien, 28.septembrī, noslēdzies Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta projekts “Gaistošo marķieru izelpas analizators kuņģa vēža skrīninga”. Projekta pamatā ir klīniska nepieciešamība ieviest skrīninga metodi agrīnai kuņģa vēža un ar to saistīto pirmsvēža izmaiņu noteikšanai. Projekta mērķis ir noteikt kuņģa vēzi un pirmsvēža stāvokļus, izmantojot nanosensoru tehnoloģiju, kas nosaka izelpas gaistošās organiskās vielas, ka arī izstrādāt mūsdienīgu portatīvu nanosensoru ekspresanalizatoru kuņģa vēža un pirmsvēža stāvokļu skrīningam. Projekts tika realizēts 36 mēnešu periodā, sakot no 2018.gada 28.septembra.

Projekta klīniskā daļa tika realizēta KPMI direktora Mārča Lejas vadībā, ciešā sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centru un Gremošanas slimību centra GASTRO speciālistiem. Projekta ietvaros tika veiktas vairākas klīniskās aktivitātes, iesaistot pacientus un veicot iekārtu testēšanu klīniskajos apstākļos.  

Pirms darba uzsākšanas klīnikā, sākotnēji tika veiksmīgi realizēts portatīvo ekspresanalizatoru validācijas pētījums, kas palīdzēja izvērtēt atkārtojamību un mainību starp visām iekārtam, tādejādi bija iespējams uzsākt projekta nākamo etapu – “Klīniskās validācijas pētījumu” ar reāliem pacientiem. Šajā pētījumā tika iesaistīti pacienti ar apstiprinātu kuņģa vēža diagnozi un pacienti ar augsta riska izmaiņām, kā arī kontroles grupas pacienti, ar zināmu kuņģa gļotādas stāvokli. Šī projekta sadaļas galvenais mērķis bija izstrādāt modeli, kas atšķirs pētāmās izmaiņas no kontroles mērījumiem, lai turpmāk šo modeli varētu izmantot indivīdiem ar labi definētām kuņģa izmaiņām. Kopumā šajā pētījuma piedalījās 198 pacienti, no tiem 81 kuņģa vēža pacients un 117 subjekti no kontroles grupas.  Paralēli tika realizēts “Validācijas pētījums vispārēja populācijā”. Pētījums norisinās Jēkabpils reģionālā GISTAR centrā. Kopumā uz visiem trīs analizatoriem izdevās iegūt izelpas paraugus no 392 reģionālā GISTAR centra dalībniekiem. 

Balstoties uz klīnikā iegūtajiem datiem, tika izstrādāts matemātiskais modelis un tika novērtēti 16 dažādu gaistošo organisko savienojumu sensoru specifiskums un jutīgums, identificējot izelpas gaisu no vēža slimniekiem pretstatā veselo cilvēku izelpotajam gaisam. Šī matemātiskā modeļa, kura parametru indukcija veikta no mērījumu datiem, testējot uz jaunas datu kopas, specifiskums būtiski pārsniedz jebkura atsevišķa sensora parametra veiktspēju. Šobrīd tiek turpināts darbs pie komercializācijas.

  

Projekts tiek finansēts ERAF (Eiropas Reģionālā attīstības fonda) 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros, projekta ID Nr. KC-PI-2017/75 "Gaistošo marķieru izelpas analizators kuņģa vēža skrīningam"   

Projekta “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kompetences centrs” aktualitātes 2021. gada trešajā ceturksnī

IT kompetences centrs atbilstoši 2019. gada 9. maijā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajam līgumam Nr. 1.2.1.1/18/A/003 īsteno projektu “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kompetences centrs”.

Jūnijā noslēdzies SIA “Datorzinību centrs” pētījums Nr. 1.5 “E-mācību objektu veidošanas, migrācijas un lietošanas sadarbspējas nodrošināšana mākoņdatošanas infrastruktūrā”. Pētījumā tika izveidots modelis un algoritmi, kas ļauj būtiski uzlabot esošos satura veidošanas rīkus, nodrošina plašāku satura pieejamību Moodle un Open edX e-mācību platformās atbilstoši HTML5 un specializētajiem e-mācību standartiem (SCORM). Tika veikti arī pētījumi, lai izveidotu koncepciju un algoritmus mākoņpakalpojumā bāzētam mācību satura migrācijas rīkam un nodrošinātu satura pārnesamību no Moodle e-mācību platformas uz Open edX. Pētījuma rezultātā ir izveidoti abu rīku prototipi, un arī veikta šo izstrāžu validācija.

 

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds  Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros.

LU KPMI ir piedalījies rekordlielā - septiņu projektu izstrādē Horizon Europe ietvaros

Vakar, 21. septembrī, noslēdzās kārtējā “Apvārsnis Eiropa” (Horizon Europe) projektu konkursa uzsaukuma pieteikumu pieņemšana tematiskajā kopā “Veselība” (Health).

Šoreiz LU KPMI ir piedalījies rekordlielā - septiņu projektu izstrādē sadarbībā ar 95 partneriem no 25 valstīm.

Projektu pieteikumi pārstāv četras pētījumu jomas:

1. Veselības saglabāšana strauji mainīgajā sabiedrībā (Staying healthy in a rapidly changing society);
2. Dzīvot un strādāt veselību veicinošā vidē (Living and working in a health-promoting environment);
3. Slimību apkarošana un slimību sloga samazināšana (Tackling diseases and reducing disease burden);
4. Inovatīvas, ilgtspējīgas un augstas kvalitātes veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana (Ensuring access to innovative, sustainable and high-quality health care).

Liels paldies viesiem kolēģiem par ieguldīto darbu!

Izsludināts konkurss uz sabiedrisko attiecību speciālista/-es amata vietu

Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts meklē kolēģi un aicina pieteikties konkursā uz sabiedrisko attiecību speciālista/-es amatu.
GALVENIE DARBA PIENĀKUMI:

• nodrošināt atvērtu komunikāciju starp institūtu un sabiedrību, lai veicinātu atbalstu zinātniskai darbībai, veidotu labvēlīgu attieksmi, mērķtiecīgi informētu sabiedrību par institūta aktivitātēm;
• plānot, organizēt un īstenot institūta komunikācijas un sabiedrisko attiecību aktivitātes;
• piedalīties publicitātes plāna izstrādē un izpildē, nodrošināt informācijas plūsmu, lai veidotu un uzturētu pozitīvu institūta tēlu;
• plānot, apkopot vai nepieciešamības gadījumā sagatavot un rediģēt informāciju par institūtu un tā veiktajiem projektiem;
• sagatavot, izvietot un uzturēt aktuālo informāciju institūta, kā arī projekta/-u mājas lapu sadaļās;
• nodrošināt informācijas izvietošanu institūta un saistīto projektu sociālo tīklu kontos;
• gatavot preses relīzes (ziņas medijiem), kurās tiek atspoguļotas institūta aktualitātes un viedoklis, nodrošināt to izplatīšanu;
• koordinēt uzņēmuma pārstāvju intervijas masu medijos (presē, radio un televīzijā);
• piedalīties institūta tēla izveidē un reprezentācijas materiālu sagatavošanā;
• sekot līdzi informācijai par institūtu publiskajā telpā un masu medijos, veikt publicitātes uzskaiti;
• piedalīties institūta informatīvo kampaņu un pasākumu organizēšanā, nodrošināt to atspoguļošanu masu medijos.

Vairāk par vakanci lasiet ŠEIT.

Aizritējis Eiropas Helikobaktērijas un Mikrobioma pētniecības grupas XXXIV Starptautiskais kongress

Arī šogad, reaģējot uz globālo COVID-19 pandēmiju, 18. septembrī Eiropas Helikobaktērijas un Mikrobioma pētniecības grupas XXXIV Starptautiskais kongress notika tiešsaistes platformā, kurā piedalījās pētnieki no visas Eiropas.

Arī mūsu institūta pētnieki uzstājās ar vairākiem ziņojumiem:

D. Ražuka-Ebela ar ziņojumu ‘Current smoking and H. pylori status is associated with precancerous lesions, missed” by serologic pepsinogen testing’

O. Sjomina ‘Addition of Saccharomyces boulardii to standard triple therapy in eradication of h. Pylori: adverse events and compliance’

L. R. Rotberga ar diviem ziņojumiem ‘Reasons for refusing further endoscopic surveillance in patients with diagnosed precancerous gastric lesions’ un ‘Findings from the surveillance upper endoscopies in patients with gastric mucosal dysplasia at the baseline’.

Projekta VOGAS partneri – D.Slefarska un P. Mochalski (Insbrukas Universitāte) prezentēja ziņojumu ‘Ex-vivo profiling of volatile organic compounds released from gastric cancer and non-cancerous tissue’.

Tiešsaistes ziņojumu veidā tika ziņoti LU KPMI lielākā pētījuma GISTAR, VOGAS, un citu institūtā notiekošo pētījumu rezultāti.

Tēzes no pasākuma pieejamas šeit: https://www.microbiotajournal.com/wp-content/uploads/sites/7/2021/09/Book-Abstracts-NEW.pdf

VOGAS projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas programmas saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 824986 

Sanktpēterburgā norisinājās zinātniski-praktiskā konference “Multidisciplināra pieeja gastroenteroloģijā”

10. un 11.septembrī Sanktpēterburgā tika organizēta kārtējā, piektā zinātniski-praktiskā konference ar starptautisku dalību “Multidisciplināra pieeja gastroenteroloģijā”. Tā kā konference tika organizēta virtuālā formātā, tajā piedalījās plašs dalībnieku loks arī ārpus Krievijas otrās lielākās metropoles. Apaļā galda diskusijas tēmai tika izvēlēti jautājumi saistībā ar autoimūnu gastrītu, kurā starptautiska eksperta statusā bija aicināts piedalīties arī M.Leja.
M.Leja diskusijas laikā prezentēja starptautiskās datu sadarbības iniciatīvu kuņģa vēža un pirmsvēža stāvokļu diagnostikas un ārstēšanas optimizēšanai (‘Data collaborative in gastric cancer and precancerous lesions’), paužot viedokli, ka šāds sadarbības modelis varētu sniegt būtisku ieguldījumu autoimūna gastrīta noteikšanas un kontroles jomā.

Publicēts PERSIST pētījuma klīniskais protokols

Žurnālā BMC Medical Informatics and Decision Making publicēts klīniskais protokols PERSIST pētījumam – uz pacientiem orientēts aprūpes plāns pēc vēža ārstēšanas, kas balstīts uz lielajiem datiem un mākslīgā intelekta tehnoloģijām. Pētījuma mērķis ir noteikt, vai un kā jaunizstrādāta veselības lietotne (mHealth), ko papildina uz datiem balstīta Klīnisko lēmumu atbalsta sistēma, pozitīvi ietekmēs to cilvēku uzvedību, kuri pabeiguši krūts un kolorektālā vēža ārstēšanas procesu.

Vairāk lasi:

BMC Medical Informatics and Decision Making

 

*Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas programmas saskaņā ar dotācijas līgumu Nr.  875406

LU zinātnes izcilības un komercializācijas atbalsta programmas ietvaros apbalvoti LU darbinieki

LU zinātnes izcilības un komercializācijas atbalsta programmas ietvaros apbalvoti LU darbinieki, kuru publikācijas 2020. gadā bija Web of Science Q1 līmenī dabas zinātnēs vai Q2 sociālajās un humanitārajās zinātnēs. 1000 eur atbalsts piešķirts 33 autoriem, no kuriem atbalstu saņēmusi arī LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētniece Signe Mežinska. Apbalvojums piešķirts par publikāciju:
Mezinska, S., Kaleja, J., Mileiko, I. et al, Public awareness of and attitudes towards research biobanks in Latvia, BMC Med Ethics 21, 65 (2020) 
https://doi.org/10.1186/s12910-020-00506-1

GISTAR pētījumā iekļauto dalībnieku skaits sasniedzis 10 000

Ar prieku paziņojam, ka šodien GISTAR pētījumā iekļauto dalībnieku skaits sasniedzis 10 000, un šobrīd pētījums turpinās Kuldīgā, kur piedalījušies 300 cilvēku. Sakām paldies dalībniekiem, kas jau ir iesaistījušies mūsu pētījumā, kā arī gaidām jaunos interesentus, kas vēlas iesaistīties GISTAR norisē Kuldīgā. GISTAR pētījums tiek realizēts gremošanas slimību agrīnai diagnostikai, kur ir iespēja bezmaksas veikt pārbaudes kuņģa - zarnu trakta saslimšanām iedzīvotājiem vecumā 40-64 gadiem.

  
*GISTAR Kuldīgas centra darbība tiek finansēta no Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas programmas saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 824986 VOGAS projekta ietvaros.
**Projekts tiek finansēts FLPP (Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti) Latvijas programmas ietvaros, projekta Nr. lzp-2018/1-0135 "Kuņģa vēža izraisītas mirstības prevencijas pasākumu kompleksa ieviešanas pētījums, likvidējot H.pylori infekciju un savlaicīgi atklājot kuņģa pirmsvēža stāvokļus" .

Atvērta pieteikšanās Nacionālā Vēža Institūta rīkotajam simpozijam "Mutation Signatures and Cancer"

2021.gadā 2.-3. decembrim norisināsies Nacionāla Vēža Institūta rīkotais simpozijs "Mutation Signatures and Cancer" virtuālā formātā. Simpoziju vadīs Dr. Ludmils Aleksandrovs (Kalifornijas Universitāte, Sandjego) un Dr. Marija Terēza Landi (Nacionālais Vēža Institūts). Reģistrācija ir bezmaksas, un pieteikties var līdz 24.novembrim.
Vairāk par simpoziju lasi: https://events.cancer.gov/nci/mutationsignature

Reģistrējies šeit

LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts sāk realizēt jaunu projektu HYCOR

LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts sadarbībā ar Liepājas reģionālo slimnīcu sāk realizēt jaunu projektu "Hibrīda-sensora izelpas analīze kolorektālā vēža skrīningam (HYCOR)". Projekta mērķis ir veicināt izelpas gaistošā marķiera koncepciju kolorektālā vēža (KRV) skrīningā, veicinot jauna hibrīda analizatora izstrādāšanu šim mērķim.

Šī projekta zinātniskie rezultāti sniegs jaunas zināšanas par hibrīda izelpas analizatora iespējamo pielietojumu KRV skrīningā. Kaut gan lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu šobrīd ir pieejamas skrīninga programmas, pašlaik izmantotie testi joprojām nav ideāli. Projekta iegūtie rezultāti būs svarīgi klīniskajai praksei gan Latvijā, gan globāli – valstīs ar vidējo vai augsto KRV slogu.

    

Projekts tiek finansēts ERAF (Eiropas Reģionālā attīstības fonda) 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 4. kārtas ietvaros, projekta ID Nr. Nr.1.1.1.1/20/A/035.      

Atskats uz 30.jūnija PERSIST konferenci

PERSIST konsorcijs rīkoja tiešsaistes pasākumu 2021. gada 30. jūnijā, lai informētu ieinteresētās personas par projekta tehniskajiem un medicīniskajiem aspektiem, un kā tas atbilst gan Eiropas Vēža uzveikšanas plāna, gan turpmāko projektu attīstībai saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. Nikolas Bedlingtonas (Nicola Bedlington) vadībā konsorcija dalībnieki sniedza vispārīgu informāciju par projektu, tā tehnoloģiskajām iespējām un turpmāko pielietojumu. Konferencē atspoguļots pārskats no izaicinājumiem līdz inovācijām un klīniskajiem pētījumiem, kas atklāj projekta pievienoto vērtību ārstiem un uz pacientu orientēto projekta aspektu.PERSIST iesaista pētījuma dalībniekus mobilās lietotnes izveidē, apkopojot datus par viņu fizisko un emocionālo stāvokli. Projektā liela nozīme piešķirta uz pacientu vērstai pieejai, lai pēc iespējas nodrošinātu individuālu aprūpi.

Konferencē uzstājās Annika Novaka (Annika Nowak), Rafaels Perezs (Rafael Perez), Viktorija Kal (Victoria Cal), Tomislavs Sokols (Tomislav Sokol), un LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūtu pārstāvēja Dina Bēma.

Pētniece Dina Bēma skaidroja, ka PERSIST klīniskā daļa palīdzēs risināt dažādas vēža pacientu vajadzības pēc ārstēšanas. Viņa uzsvēra, ka PERSIST izstrādāto aprūpes sistēmu varētu arī izmantot, lai pacienti atrastu  uzticamu un noderīgu informāciju. “Mēs arī apvienojam dažādas paaudzes, jo PERSIST pētījuma dalībnieki dažkārt iesaista bērnus un mazbērnus, kuri palīdz viņiem darboties ar tehnoloģijām, ” informēja pētniece.

      

Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 875406         

Mūsu projekta ietvaros publicēts raksts žurnālā "Advanced Science"

Esam priecīgi paziņot, ka mūsu projekta ietvaros A-PATCH (Autonoms plāksteris infekcijas slimību noteikšanai reāllaikā) žurnālā "Advanced Science" ir publicēts raksts. Par jaunu tuberkulozes diagnostiku vairāk lasi žurnālā.

Raksts "Advanced Science"

   

Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas programmas saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 824270          

Projekta “Gaistošo marķieru izelpas analizators kuņģa vēža skrīningam” aktualitātes 2021. gada 2. ceturksnī

Projektam tuvojoties tā noslēguma fāzei, LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts ir sagatavojis patenta pieteikumu. Jau informējām, ka projekta ietvaros tika izstrādāts matemātiskais modelis, ar kura palīdzību, analizējot izelpas rādītājus, var ar augstu ticamību noteikt kuņģa vēža iespējamību. 

  

Projekts tiek finansēts ERAF (Eiropas Reģionālā attīstības fonda) 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros, projekta ID Nr. KC-PI-2017/75 "Gaistošo marķieru izelpas analizators kuņģa vēža skrīningam"            

Institūta direktors M.Leja piedalās valsts prezidenta vizītē Zviedrijā

Institūta direktors M.Leja no 20.-22. jūnijam piedalījās Latvijas valsts prezidenta E.Levita vizītē Zviedrijā, kuras ietvaros LU rektors I.Muižnieks parakstīja sadarbības memorandus starp Latvijas Universitāti, Karolinskas Institūtu un Upsalas Universitāti par sadarbību pētniecībā un izglītībā, īpaši onkoloģijas, vēža izpētes un biobankas paraugu jomā.

“Vienošanās ir rezultāts ilgstošai sadarbībai starp trim minētajām institūcijām biobankas, mikrobioma un onkoloģijas pētījumu jomā,” uzsver LU rektors I. Muižnieks, īpaši izceļot  LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktora Mārča Lejas un profesora, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes vadītāja Jāņa Kloviņa ieguldījumu sadarbības veidošanā. 

Sadarbības līgums Karolinskas Institūts

Sadarbības līgums Upsalas Universitāte

  

Attēlos: Sadarbības memoranda parakstīšana         Prof.M.Leja informē par sadarbības iespējām ar Upsalas universitāti

Foto autors: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja              

 

30.06.2021. notiks PERSIST konference

Pacientu piekļuve kvalitatīvai, pieejamai, savlaicīgai un inovatīvai vēža aprūpei ir būtiski faktori cīņā pret vēzi. Labi veselības aprūpes pakalpojumi uzlabo ārstēšanas rezultātus, pēc iespējas mazina ciešanas un blakusparādības, kā arī uzlabo izdzīvojušo cilvēku dzīves kvalitāti. Labi veselības aprūpes rezultāti arī nodrošina veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un ilgtspēju. Tāpēc PERSIST galvenais mērķis ir attīstīt atvērtu un savietojamu sistēmu, lai uzlabotu pacientu aprūpi pēc vēža ārstēšanas.

Galvenie rezultāti, kas jāsasniedz konsorcija partneriem, ir: 1) salīdzinājumā ar standarta aprūpi, iegūt pacientu paaugstinātu pašefektivitāti un apmierinātību ar aprūpi, kā arī samazināt psiholoģisko stresu, lai labāk pārvaldītu vēža ārstēšanas un slimības sekas, kā rezultātā uzlabojas veselība un labklājība, kā arī iespējama ātrāka integrācija darba tirgū; (2) paaugstināta efektivitāte vēža ārstēšanā un pēcpārbaudē, nodrošinot prognozēšanas modeļus no Lielajiem datiem, kas palīdzēs lēmumu pieņemšanā speciālistiem, veicinot  optimālu lēmumu pieņemšanu par ārstēšanu ar pozitīvām sekām, uzlabojot vēzi pārdzīvojošo pacientu dzīves kvalitāti un veselības stāvokli; un 3) uzlabota informācija un pierādījumi, lai veicinātu pārvaldības, iejaukšanās un profilakses politikas / stratēģiju efektivitāti, tādējādi iegūstot iespēju savlaicīgi ārstēt blakusparādības un, ja iespējams, izvairīties no sekundāras saslimšanas un letāliem notikumiem, kamēr ilgtermiņa rezultāts būs samazināt sociālekonomisko slogu, kas saistīts ar vēzi pārdzīvojušo aprūpi.

https://projectpersist.com/

Reģistrācijas forma: JotForm link    

      

* Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 875406    

Projekta “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kompetences centrs” aktualitātes 2021. gada otrajā ceturksnī

IT kompetences centrs atbilstoši 2019. gada 9. maijā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajam līgumam Nr. 1.2.1.1/18/A/003 īsteno projektu “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kompetences centrs”.
Projektā 2021. gada otrajā ceturksnī uzsākta viena jauna pētījuma īstenošana, pabeigta viena pētījuma īstenošana un tiek turpināta visu iepriekš apstiprināto pētījumu īstenošana. Sagatavots un iesniegts astotais maksājuma pieprasījums, regulāri notiek gan zinātnisko virzienu vadītāju, gan padomes sēdes, kurās tiek izskatīts īstenoto pētījumu progress un sasniegtie rezultāti. Visas sanāksmes notikušas pilnībā attālināti. 
Aprīlī un maijā norisinājusies pētniecības projektu atlase, kur pētniecības projektus IT kompetences centrā varēja iesniegt komersanti, kas attīsta produktus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomā – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tika saņemti divi pētniecības projektu pieteikumi, no kuriem viens virzīts tālākai apstiprināšanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā. 

LU KPMI īstenotā pētījuma aktualitātes:
SIA “Datorzinību centrs” un Latvijas universitātes pētījums Nr. 1.5 “Pētniecības atbalsta modeļa izveide medicīnas pētījumu datu savākšanas procesa uzlabošanai” uzsākts 2019. gada maijā. 2021. gada otrajā ceturksnī turpinās eksperimentālās izstrādes aktivitātes “Pētniecības atbalsta rīka prototipa izveide un validācija” īstenošana.

         

* Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds  Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros.

GISTAR pētījuma Kuldīgas centrā iekļauti pirmie 100 respondenti

Otro mēnesi norisinās respondentu iekļaušana GISTAR pētījumā Kuldīgas reģionālajā centrā.
Ar lepnumu varam paziņot, ka Kuldīgas centrā iekļauti jau pirmie 100 respondenti!
Pavisam pētījumā iekļauti jau 9 807 respondenti.

Pacientu iekļaušana pētījumā turpinās. 

    

* GISTAR Kuldīgas centra darbība tiek finansēta no Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas programmas saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 824986 VOGAS projekta ietvaros.

Ārsti sekos pacientu veselībai no attāluma - jauna tehnoloģija palīdzēs pieskatīt pacientus pēc vēža ārstēšanas

Maijā uzsākts klīniskais pētījums PERSIST* projektā, kurā 16 partneri spāņu tehnoloģiju uzņēmuma Gradiant vadībā, izstrādā un pielāgo tehnoloģijas, kas palīdzēs pacientiem saglabāt veselību pēc vēža ārstēšanas, kā arī ārstiem pieņemt pacientiem individuāli pielāgotus lēmumus par terapiju.
Maijā Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) vadībā uzsākts klīniskais pētījums PERSIST projektā, kurā piedalās dažādu specialitāšu ārsti un 160 brīvprātīgie dalībnieki. Tas noritēs vienlaikus četrās slimnīcās – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā, Ourenses Universitātes slimnīcas kompleksā (Spānija), Mariboras Universitātes klīniskajā centrā (Slovēnija) un Ljēžas Universitātes slimnīcā (Beļģija). 
Katrā no slimnīcām pētījumā iesaistīs 40 pacientus (20 pēc krūts vēža un 20 pēc kolorektālā vēža ārstēšanas). Turpmākos 20 mēnešus dalībnieki nesās viedpulksteni un izmantos viedtālruni, kurā instalēta PERSIST mHealth lietotne. Tā ļaus veikt pastāvīgu, attālinātu un individualizētu pacientu uzraudzību, reģistrējot nepieciešamos datus, piemēram, asinsspiedienu, sirdsdarbību, miega kvalitāti, kā arī dažādus dzīves kvalitātes rādītājus, piemēram, fiziskās aktivitātes, garastāvokli un citus.
Starptautiskā projekta PERSIST mērķis ir uzlabot dzīves kvalitāti pacientiem pēc vēža ārstēšanas un palīdzēt ārstiem pieņem medicīniskos lēmumus, izmantojot mākslīgo intelektu un lielo datu analīzi. Projektā iesaistītas slimnīcas, uzņēmumi, universitātes un tehnoloģiju centri Latvijā, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Slovēnijā, Itālijā, Portugālē, Šveicē, Turcijā un Spānijā. Tehnoloģiju uzņēmums Gradiant vada projektu kopumā un nodrošina programmatūru. 
"PERSIST ir ļoti vērienīgs projekts divu iemeslu dēļ: tas ir saistīts ar jaunāko tehnoloģiju ieviešanu cīņā pret vēzi un to veic kopīgi starptautiskā līmenī. Mēs vēlamies būtiski uzlabot vēža pacientu uzraudzības kvalitāti," skaidro Gradiant izpilddirektors Luiss Peress Freire (Luis Pérez Freire).
LU KPMI līdzšinējās bagātīgās pieredzes dēļ ir atbildīgs par klīniskā pētījuma norisi. Institūtā citos projektos notiek aktīvs pētniecības darbs vēža agrīnā diagnostikā  un profilaksē. Institūts uzsāka darbu 2016. gada beigās, bet ir jau piesaistījis vairāk kā 30 projektu un aktīvi sadarbojas ar vismaz 26 partneriem visā pasaulē. LU KPMI ir viens no lielākajiem citējamo publikāciju skaitiem gadā Latvijas Universitātē. 

* PERSIST – uz pacientiem, kuri pārdzīvojuši vēzi, orientēts aprūpes plāns, kas balstīts uz lielo datu un mākslīgā intelekta tehnoloģijām.

  

Publicitātes FOTO: Jaunizstrādātā PERSIST projekta mHealth lietotne, kas atspoguļo pacienta veselības datus, kuriem ārsts varēs sekot līdzi attālināti

Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 875406

EK aicina uz vebināru par rezultātu izplatīšanu un izmantošanu programmā Apvārsnis Eiropa

Eiropas Komisija (EK) 9. jūnijā no 9:30 līdz 12:30 pēc Briseles laika aicina uz tiešsaistes vebināru “Dissemination & Exploitation in Horizon Europe” par rezultātu izplatīšanu un izmantošanu programmā Apvārsnis Eiropa. Pasākums atvērts ikvienam interesentam.

Rezultātu izplatīšana un izmantošana attiecas uz visu projekta dzīves ciklu, sākot ar projekta pieteikumu līdz pat projekta noslēgumam. Pretendentiem savā projekta pieteikumā jāiesniedz īss rezultātu izplatīšanas, izmantošanas un komunikācijas darbību apraksts. Programmā Apvārsnis Eiropa projekta pieteikuma posmā nav nepieciešams pilnvērtīgs rezultātu izplatīšanas, izmantošanas un komunikācijas plāns, tomēr tam ir jābūt pilnīgam un pabeigtam pirmo sešu projekta mēnešu laikā.  

Vairāk informācijas par pasākumu ŠEIT.

Doktorantūras skolas Translācijas izpētē medicīnā seminārā uzstāsies LU doktoranti

1) LU DF 2.gada doktorants Maksims Ivanovs ar tēmu "Izskaidrojamā mākslīgā intelekta pielietojumi medicīnā". 
Mākslīgajam intelektam ir vairāki daudzsološi pielietojumi medicīnā, jo tas ļauj ātri un precīzi apstrādāt un analizēt lielus datu apjomus. Taču tā izmantošanai klīniskos apstākļos ir arī vairāki būtiski šķēršļi, galvenais no kuriem ir tas, ka visefektīvākās mākslīgā intelekta metodes bieži vien ir arī visnecaurspīdīgākās: piemēram, dziļie mākslīgo neironu tīkli, kuri tiek plaši pielietoti attēlu un citu datu veidu apstrādē, darbojas kā “melnās kastes”. Lai padarītu mākslīgā intelekta modeļus saprotamākus un caurspīdīgākus, tiek izmantotas izskaidrojamā mākslīgā intelekta metodes, kuras tiks aplūkoti šajā prezentācijā.

2) LU MF 1.gada doktorante Ilze Troice Neilande ar tēmu "Pēc nāves intervālā noteikšana pēc kukaiņu un baktēriju attīstības cūku līķiem Latvijā"

Seminārs notiks neklātienē - Meet google vietnē.

Links uz semināru: https://meet.google.com/csf-kywv-gkv
Semināra norise: 28.05.2021., plkst.16.30.

Ar izcilību aizstāv diplomdarbu

24.05.2021. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē ar izcilību savu diplomdarbu aizstāvēja Linda Anarkulova, kura savu darbu izstrādāja uz KPMI bāzes un institūta zinātniskās komandas sastāvā. Lindas Anarkulovas darba tēma “Sensoru izelpas analizatora pielietojums kuņģa vēža diagnostikā”. 
Darba vadītāji Dr.med., prof. Mārcis Leja, Dr. Linda Mežmale. 
Apsveicam kolēģi un vēlam iesākto darbu turpināt!

Krievijā informē par GISTAR pētījuma norisi

Krievijā, Maskavā 17.- 22. maijā norisinājās Pirmais Maskavas Onkoloģijas forums (2021).
Forumā ar ziņojumu par Eiropas Vēža plānu un Eiropas Komisijas Vēža misijas padomes rekomendācijām uzstājas M.Leja,  vienlaikus informējot auditoriju par GISTAR pētījuma norisi.

* GISTAR pētījums tiek finansēts ERAF (Eiropas Reģionālā attīstības fonda) 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 2. kārtas ietvaros, projekta ID Nr. 1.1.1.1/18/A/184 "H.pylori eradikācijas shēmas optimizācija masveida kuņģa vēža prevencijas pasākumiem"

Īpašas kuņģa audu paraugu pārbaudes palīdz laikus atklāt risku rasties audzējam

Vadošs pasaules līmeņa patoloģijas žurnāls pagājušā nedēļā publicējis Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) zinātnieku pētījuma rezultātus par kuņģa pirmsvēža stāvokļu riska līmeņa noteikšanu. Pētījumā secināts, ka kuņģa paraugiem jāveic noteiktas papildu analīzes, lai laikus atklātu risku rasties audzējam. 

Starp ekspertiem pastāv viedokļu atšķirība saistībā ar kuņģa pirmsvēža stāvokļu riska līmeņa noteikšanu un atbilstošu kontroles izmeklējumu veikšanu ik pēc noteikta laika, lai novērtētu kuņģa ļaundabīgā audzēja potenciālo attīstības risku. Savu ieguldījumu šī jautājuma risināšanā ir devuši Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) pētnieki sadarbībā ar vadošajiem pasaules kuņģa morfoloģijas speciālistiem no ASV, turklāt materiālu pētījuma veikšanai iegūstot Kazahstānā. Šajā valstī ir ļoti augsta saslimstība ar kuņģa audzēju, taču pārsteidzoši zema definēto pirmsvēža stāvokļu izplatība, salīdzinot ar valstīm ar augstu audzēja sastopamību.

Kazahstānas pilotpētījumā piedalījās 166 nosacīti veseli cilvēki vecumā no 40 līdz 64 gadiem, kuriem ārsti veica augšējo endoskopiju.  Tās laikā viņi paņēma trīs audu paraugus - no piecām dažādām vietām kuņģī. Iegūtās kuņģa biopsijas speciālisti izmeklēja ar patoloģijas metodēm, tai skaitā krāsojot preparātus ar īpašām ķīmiskām vielām (hematoksilīna-eozīna, Alciānzilo-PAS un augstvērtīgā dzelzs diamīna metode), lai noteiktu  kuņģa gļotādas ārējā slāņa (epitēlija) pārveidošanos jeb tā dēvēto  intestinālo metaplāziju. 

Pagājušajā nedēļā (14. maijā) viens no vadošajiem pasaules žurnāliem patoloģijas nozarē VIRCHOWS ARCHIV publicējis KPMI zinātnieku pētījuma rezultātus, kas liecina, ka tieši nepilnās intestinālās metaplāzijas tips, kas var liecināt par iespējamu ļaundabīga audzēja sākotnējo attīstību, ir bieži sastopams salīdzinoši veselu Kazahstānas iedzīvotāju vidū. Šie cilvēki citādi pēc morfoloģiskajiem kritērijiem neatbilst paaugstināta riska grupai, un viņiem atbilstoši pašreizējām vadlīnijām, nevajadzētu veikt kontroles izmeklējumus pēc noteikta laika posma. Tas nozīmē, ka būtiski liela augsta riska indivīdu grupa var tikt nepamanīta, ja  neveic specifiskus krāsojumus biopsiju materiāla analīzei,  lai novērtētu šīs kuņģa gļotādas pārmaiņas. 

Iegūtajiem datiem var būt būtiska nozīme ne tikai Centrālāzijas iedzīvotāju populācijās, bet arī citviet, tostarp Latvijā, jo šādi specifiski krāsojumi intestinālās metaplāzijas apakštipu noteikšanai ikdienā tiek veikti tikai dažās laboratorijās Eiropas Savienībā. Tie palīdzētu laikus diagnosticēt kuņģa vēzi, kas nodrošinātu labākas ārstēšanas izredzes.

Raksta online versija ir publicēta  - ej.uz/vezariski

© Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments

Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas insitūtā notiek jaunās paaudzes VOGAS elptestu iekārtu validācijas mērījumi 

Validācijas mērījumu procesā tiek aicināti brīvpārīgie dalībnieki ziedot savu izelpu īpaši izstrādātajā izelpas analizatora jeb hibrīda analizatorā, kas izveidots starptautiska projekta - VOGAS ietvaros. Hibrīda analizators ir īpaši izstrādāta iekārta, kas apvieno sevī metāla oksīda, zelta nanodaļiņu un infrasarkanā spektra sensorus. VOGAS projekta ietvaros ir paredzēts izveidot izelpas analizatoru, kā pirmo uzticamo neinvazīvo kuņģa vēža skrīninga rīku, kuras pamatā ir izelpotā gaisa analīze.  

VOGAS projekta pirmie klīniskie pētījumi tika uzsākti 2019.gada novembrī LU KPMI, sadarbojoties ar Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcu un Gremošanas slimību centru “GASTRO”.  
 
Paredzēts, ka pēc validācijas pētījuma pabeigšanas, iekārtas tiks nosūtītas uz Ukrainu un Latīņameriku pie citiem pētījuma centriem – tiks uzsākti klīniskie pētījumi. VOGAS projektā ir iesaistīti zinātnieki no Latvijas, Somijas, Izraēlas, Vācijas, Zviedrijas, Austrijas, Ukrainas un Latīņamerikas. 

  

* Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas programmas saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 824986

Šodien notiks Doktorantūras skolas Translācijas izpētē medicīnā seminārs

Esiet laipni aicināti uz Doktorantūras skolas Translācijas izpētē medicīnā semināru, kurā uzstāsies LU MF doktoranti:
1) dr. Ints Ūdris - asinsvadu ķirurgs, flebologs, asinsvadu ultrasonodoplerogrāfijas speciālists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes 1. gada doktorants, ar tēmu "Totāla kāju virspusējo vēnu endovenozā lāzerablācija: operāciju agrīnie un vēlīnie rezultāti”.
2) dr. Vadims Viktorovs – dermatologs, venerologs, Latvijas Universitātes, Medicīnas fakultātes 2.gada doktorants, ar tēmu "1.tipa neirofibromatoze Latvijā".

Seminārs notiks neklātienē - Meet google vietnē.

Links uz semināru: https://meet.google.com/egk-xjiw-uxh

Semināra norise: 14.05.2021., plkst.16.30.

Akadēmiskā globālā onkoloģijas sanāksme notiks 10.jūnijā

Akadēmiskā globālā onkoloģijas sanāksme, kuru rīko ASCO (Amerikas klīniskās onkoloģijas biedrība) sadarbībā ar NCI (Nacionālā Vēža institūta) Globālās veselības centru, notiks ar Zoom palīdzību ceturtdien, 2021. gada 10. jūnijā, plkst. 12:00-1:30 ASV, Eiropas laiks. Sanāksmes mērķis ir sasaukt akadēmiskos globālās onkoloģijas profesionāļus un partnerus, lai apspriestu tēmas, kas saistītas ar akadēmiskās globālās onkoloģijas jomas stiprināšanu un stratēģiskas pieejas atbalstīšanu akadēmiskās globālās onkoloģijas sadarbības attīstībā. Pirmā sanāksme notika līdzās ASCO 2019. gada sanāksmei un virtuāli 2020. gadā.

Šajā sanāksmē izmantos ASCO Akadēmiskās globālās onkoloģijas darba grupas ieteikumus. Dalībnieki sadarbosies, lai noteiktu veidus, kā virzīt uz priekšu darba grupas ieteikumos izvirzītās tēmas, piedaloties vienā no četrām sekciju grupām: globālā onkoloģijas apmācība, globālā onkoloģijas izpēte, globālā onkoloģijas profesionālā attīstība un globālās onkoloģijas partnerības. Sekciju grupu apraksti ir pieejami reģistrācijas lapā.

Sanāksmes reģistrācijas saite pieejama ŠEIT. 

Žurnālā GUT publicēts raksts par helikobaktērijas noturību pret antibiotikām

Raksts par helikobaktērijas noturību pret antibiotikām Eiropā publicēts visatpazīstamākajā Eiropas gastroenteroloģijas žurnālā GUT.
Latvijā pētījumu veica KPMI kolektīvs sadarbībā ar Gremošanas slimību centru GASTRO un Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu.
Iegūtajiem datiem ir ļoti būtiska klīniska nozīme – Eiropas speciālistu vadlīnijas nosaka, ka šādi dati nepieciešami, lai varētu noteikt valstī rekomendējamās terapijas shēmas helikobaktērijas izskaušanai.

Rakstu iespējams apskatīt ŠEIT. 

Darbu uzsāk GISTAR pētījuma Kuldīgas reģionālais centrs

Ar Kuldīgas pilsētas pašvaldības atbalstu šodien 10. maijā darbu uzsāka GISTAR pētījuma Kuldīgas reģionālais centrs. Pirmajās divās darba dienās pētījumu centru apmeklējuši pirmie septiņi respondenti. Kopumā pētījumā iekļauti jau 9 708 respondenti.

 

Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas programmas saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 824986

Maijs - Digestīvās veselības mēnesis! 29.maijs - Pasaules Digestīvās veselības diena!

Ar pasaules gremošanas veselības dienu 29. maijā, gremošanas veselības mēnesis tiks atzīmēts visu maiju! Šobrīd ir uzsākta sabiedrības informēšanas kampaņa, kas ir vērsta uz gremošanas sistēmas stāvokļa izplatību un ietekmi.

Šī gada Pasaules gremošanas veselības dienas tēma ir "Aptaukošanās: notiekoša pandēmija". Lai atzīmētu šo nozīmīgo notikumu un palielinātu 2021. gada gremošanas veselības mēneša kampaņas ietekmi, UEG ir uzsācis virtuālu izstādi, kurā ir pieejama plaša informācija, statistika un resursi.

Visi tiek aicināti piedalīties Gremošanas veselības mēneša akcijā, gan izmantojot, gan daloties ar pieejamo informāciju!

Mēnesi ilgā kampaņa aptaukošanās tēmu skars četros dažādos aspektos:
1. Kontinenta apvienošana: aptaukošanās un hroniskas gremošanas slimības visā Eiropā
2. Mūsu nākotnes aizsardzība: aptaukošanās un bērnu gremošanas slimības
3. Rīkoties tagad: diēta un hroniskas gremošanas slimības
4. Tendences maiņa: aptaukošanās un gremošanas vēzis

Sekojiet līdzi saistītajam saturam un diskusijām, sekojot notikumam sociālajos medijos.
(Noteikti meklējiet #DigestiveHealthMonth!)

Notiek apmācības topošajiem GISTAR pētījuma Kuldīgas reģionālā centra darbiniekiem

Šodien Kuldīgā notiek apmācības topošajiem GISTAR pētījuma Kuldīgas reģionālā centra darbiniekiem. Mācības tiek organizētas atbilstoši epidemioloģiskajām prasībām gan klātienē, gan attālināti. Mācību laikā jaunā komanda tiek iepazīstināta ar pētījuma mājas lapu, datu lietošanas un drošības noteikumiem, kā arī ar GISTAR datu vadības sistēmu. Mūsu darbinieki iepazīstina topošos centra darbiniekus ar GISTAR pētījuma dizainu, tā mērķiem un uzdevumiem, stāsta par sadarbību ar ģimenes ārstiem un speciālistiem lokālā līmenī.

 

* GISTAR pētījums tiek finansēts FLPP (Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti) Latvijas programmas ietvaros, projekta Nr. lzp-2018/1-0135 "Kuņģa vēža izraisītas mirstības prevencijas pasākumu kompleksa ieviešanas pētījums, likvidējot H.pylori infekciju un savlaicīgi atklājot kuņģa pirmsvēža stāvokļus"

Aicina uz semināru par Eiropas fondu iespējām  Horizon Europe programmas ietvaros

Apvienotās Eiropas Gastroenteroloģijas organizācija (UEG) plāno virtuālu semināru, lai iepazīstinātu ar Eiropas fondu iespējām  Horizon Europe programmas ietvaros. 

Pētniecības seminārs notiks 6. maijā, pl.18:30-19:30.

Reģistrējieties semināram iespējams ŠEIT. 

Seminārā iepazīstinās ar sekojošām tēmām:
* Pašreizējām pīlāra iespējām par sadarbības dotācijām un, kā atbildēt uz aicinājumiem.
* Kā salikt kopā labākos pieteikumus, ko vērtētāji meklē, kuriem visi vērtētāji iedos visaugstākos vērtējumus.

GISTAR projekta aktivitātes laika posmā no 01.12.2021. līdz 30.04.2021

ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/18/A/184 „H.pylori eradikācijas shēmas optimizācija masveida kuņģa vēža prevencijas pasākumiem” īstenošanas aktīvā daļa, saistībā ar SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” kā sadarbības partnera lomu, Latvijas Universitātes kā vadošā projekta īstenotāju tuvojas nobeigumam.

Laika posmā no 01.12.2021. līdz 30.04.2021. respondentiem, kuriem pētījumu rezultātā H.pylori UBT tests bija pozitīvs tika veikta medikamentozā ārtsniecības kursa nozīmēšana un medikamentu izsniegšana. Tāpat norisinājās atkārtotu kontroles analīžu veikšana, lai pētītu bakterijas izskaušanas tendences un papildus tika veikts kontroles skrīnings slēpto asiņu sastāva noteikšanai fēcēs.

 

* GISTAR Jēkabpils centra darbība tiek finansētsa ERAF (Eiropas Reģionālā attīstības fonda) 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 2. kārtas ietvaros, projekta ID Nr. 1.1.1.1/18/A/184 "H.pylori eradikācijas shēmas optimizācija masveida kuņģa vēža prevencijas pasākumiem"

Esiet laipni aicināti uz Doktorantūras skolas Translācijas izpētē medicīnā semināru, kas būs veltīts kolorektālā vēža tēmai

Seminārā uzstāsies dr. Ilona Vilkoite - gastroenterologs, endoskopijas specialists, Rīgas Stradiņu Universitātes, Medicīnas fakultātes 1.gada doktorante, ar tēmu "Augsta riska kolorektālu neoplāziju prevalence gados jauniem pacientiem ar funkcionāliem gremošanas traucējumiem”.
 
Kā arī seminārā uzstāsies dr. Andrejs Pčolkins – ķirurgs, Latvijas Universitātes, Medicīnas fakultātes 1.gada doktorants, ar tēmu "Ķirurģisko komplikāciju profilakse kolorektālā vēža ķirurģijā, veicot mehānisko zarnu sagatavošanu kopā ar neuzsūcošām antibiotikām”.
 
Seminārs notiks neklātienē - Meet google vietnē.

Links uz semināru:  https://meet.google.com/yvq-ctea-xto

Semināra norise: 30.04.2021., plkst.16.30.

Starptautiskajā zinātniskajā medicīnas konferencē piedalās LU KPMI pētnieki un studenti

Starptautiskā zinātniskā medicīnas konference kā daļa no Latvijas Universitātes 79. zinātniskās konferences notiek 2021. gada 23. – 24. aprīlī. Konference aptver dažādas klīniskās un pētnieciskās medicīnas, farmācijas un sabiedrības veselības disciplīnas.

Arī LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētnieki un pētnieciskajā darbā iesaistītie studenti piedalās konferencē. 

Starptautiskās sadarbības veicināšanas garā dalība konferencē ir bez maksas. 
Konferences pasākumi notiek tiešsaistē, izmantojot Zoom platformu. 

Plašāka informācija par konferenci pieejama ŠEIT.

 

LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts uzsāk dalību jaunā Apvārsnis 2020 projektā par atvērtās zinātnes ētiskajiem aspektiem

15. aprīlī LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts kā projekta partneris piedalījās Apvāršņa 2020 projekta "Atbildīga atvērtā zinātne Eiropā" (Responsible Open Science in Europe - ROSiE) atklāšanas pasākumā. Projekta mērķis ir analizēt atvērtās zinātnes ētiskos aspektus un izstrādāt praktiskus instrumentus, lai iedzīvinātu pētniecības ētikas principus atvērtajā zinātnē un amatierzinātnē. 

Atvērta zinātne kā pieeja, kurā pētniecības plānošana, procesi, dati un rezultāti ir brīvi pieejami visām ieinteresētajām pusēm, ir zinātnes nākotne. Šai pieejai ir potenciāls padarīt pētniecību efektīvāku un atbilstošāku sabiedrības vajadzībām, kā arī dot iespēju iedzīvotājiem aktīvi piedalīties pētniecībā kā amatierzinātniekiem. Vienlaikus atvērtā zinātne rada jaunus jautājumus par pētniecības ētiku un negodīgas rīcības novēršanu, tādēļ ir svarīgi analizēt potenciālās ētiskās problēmas dažādās atvērtās zinātnes jomās un zinātņu nozarēs. Balstoties uz šādu analīzi, Eiropas zinātnes sistēma varēs nodrošināt, ka pētniecības ētika un godīgums kļūst par atvērtās zinātnes strukturālu sastāvdaļu.

ROSiE projektu īstenos spēcīga starptautiska un starpdiciplināra projekta dalībnieku grupa, kurā iekļauti Eiropas vadošie jomas eksperti. Projekta konsorciju vada Oslo Universitāte. LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta vadošā pētniece Signe Mežinska kopā ar institūta pētnieku grupu vadīs un īstenos projekta sadaļu, kuras uzdevums ir izstrādāt ētikas mācību materiālus studentiem, zinātniekiem un amatierzinātniekiem. 

ROSiE projekta aktualitātēm var sekot sociālajā tīklā Twitter: @rosie_open

      

Projekts “Atbildīga atvērtā zinātne Eiropā - ROSiE” ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 101006430

Aktuāla intervija ar mūsu institūta direktoru Mārci Leju!

Aicinām lasīt portālā "Delfi" publicēto interviju: 

https://www.delfi.lv/news/versijas/marcis-leja-onkologijai-vajadzetu-klut-par-valsts-meroga-prioritati.d?id=53111823

Foto: LETA

Onkoloģijai vajadzētu kļūt par valsts mēroga prioritāti

Aicinām lasīt interviju ar mūsu institūta direktoru Mārci Leju žurnāla "IR" 12. aprīļa numurā. 

https://ir.lv/2021/04/12/onkologijai-vajadzetu-klut-par-valsts-meroga-prioritati/

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Jauns H2020 datu bāzes izlaidums Portālā eCORDA

Portālā eCORDA tagad ir pieejams jauns H2020 datu bāzes izlaidums. Tajā ir dati, kas iesaldēti 2021. gada 5. martā.
Šī jaunā laidiena galvenās iezīmes ir:
• papildu karodziņi, piemēram, parakstītajiem projektiem
• papildu lauki EIC shēmai
• tie paši papildinājumi, kas iekļauti eCORDA API 4. versijā
• pētnieku identifikatoru tīrīšana, kā rezultātā tabulas tika paplašinātas ar jauniem laukiem ORCID ID, pētnieka ID, Google zinātnieka ID vai Scopus autora ID.
Tika pievienoti arī jauni lauki, lai noteiktu izcilības zīmogus, taču pareizie dati tiks atjaunināti ar nākamo eCORDA atsvaidzināšanu.

Cita noderīga informācija:
• lai piekļūtu eCORDA platformai, ir nepieciešami EU Login akreditācijas dati
• lietotāja rokasgrāmatai, kas palīdzēs atklāt platformas saturu, un pārskatiem var piekļūt ŠEIT
• Ir pieejami eCORDA saglabāto pamatprogrammas datu konfidencialitātes noteikumi
• eCORDA lietotājiem, kuriem ir piekļuve visām tēmām (H2020 programmas komitejas stratēģiskās konfigurācijas dalībnieki un "Nacionāli izvirzītie eCORDA lietotāji"), būs piekļuve vairākiem lietojumprogrammu rīkiem, noklikšķinot uz pogas "Pieteikties" un ievadot savus eCORDA ES pieteikšanās akreditācijas datus
• Ja rodas problēmas ar “pieteikšanos” vaijautājumi par platformu un tās saturu, iespējams sazināties: RTD-CORDA-SUPPORT@ec.europa.eu.

Aicina uz Doktorantūras skolas Translācijas izpētē medicīnā semināru: Medicīnas un tiesību zinātnei apvienojoties - darījumspējas institūts

Seminārā uzstāsies Laura Kadile - juriste, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 2.gada doktorante un LU Medicīnas fakultātes pētniece.

Semināra ievads tiks veltīts medicīnas tiesību apakšnozarei - pacientu tiesībām, izceļot pacientu tiesību aizsardzības nozīmi, regulējumu nacionālos un starptautiskos tiesību aktos. Semināra turpinājumā tiks vērsta uzmanība uz rīcībspējas institūtu civiltiesībās, detalizētāk aplūkojot rīcībspējas institūta vienu no sastāvdaļām - darījumspēju, skaidrojot klauzulas "cilvēka spējas saprast savas darbības vai tās vadīt" saturu un novērtēšanas kārtību. Paralēli darījumspējas institūtam civiltiesībās seminārā tiks veikts salīdzinājums ar lemtspējas institūtu jeb lēmuma pieņemšanas spējām ārstniecībā.

Seminārs notiks neklātienē - Meet google vietnē.

Links uz semināru: https://meet.google.com/hik-wven-wht

Semināra norise: 09.04.2021., plkst.16.30.

Projekta “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kompetences centrs” aktualitātes 2021. gada pirmajā ceturksnī

IT kompetences centrs atbilstoši 2019. gada 9. maijā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajam līgumam Nr. 1.2.1.1/18/A/003 īsteno projektu “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kompetences centrs”.

Projektā 2021. gada pirmajā ceturksnī uzsākt piecu jaunu pētījumu īstenošana un tiek turpināta visu iepriekš apstiprināto pētījumu īstenošana. Sagatavots un iesniegts septītais maksājuma pieprasījums, regulāri notiek gan zinātnisko virzienu vadītāju, gan padomes sēdes, kurās tiek izskatīts īstenoto pētījumu progress un sasniegtie rezultāti. Visas sanāksmes notikušas pilnībā attālināti. 

25. februārī norisinājusies tiešsaistes konference “FF 314: Kompetences centri. Inovācijas izaugsmei un eksportam”, kurā īsi un kodolīgi 314 sekunžu uzrunās pieredzē dalījās arī IT kompetences centra pētījumu īstenotāju SIA “Tilde” un SIA “We Are Dots” pārstāvji. 

Martā tika plānots pabeigt SIA “Datorzinību centrs” un Latvijas universitātes pētījumu Nr. 1.5 “Pētniecības atbalsta modeļa izveide medicīnas pētījumu datu savākšanas procesa uzlabošanai”, kas tika uzsākts 2019. gada maijā. 2021. gada pirmajā ceturksnī ir noslēgusies otrās rūpnieciskā pētījuma aktivitātes “Pētniecības atbalsta modeļa tehnoloģiskās realizācijas koncepcijas izveide” īstenošana un turpinās eksperimentālās izstrādes aktivitātes “Pētniecības atbalsta rīka prototipa izveide un validācija” īstenošana.

 

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds  Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros.

LU KPMI kolektīvs sirsnīgi sveic institūta direktora amatā uz otro termiņu ievēlēto profesoru Mārci Leju. Arī jaunajā termiņā novēlam neizsīkstošu enerģiju un veiksmi darbos!

Eiropas Komisija atzinīgi vērtē programmas “ES – veselībai” stāšanos spēkā

Komisija atzinīgi vērtē programmas “ES – veselībai” stāšanos spēkā 26.martā. Tas notiek pēc tam, kad 9. martā par šo programmu nobalsoja Eiropas Parlaments un 17. martā to pieņēma Padome. Tas ir pēdējais solis ceļā uz to, lai veselības aprūpes sistēmu noturības stiprināšanai un inovāciju veicināšanai veselības nozarē piešķirtu 5,1 miljardu eiro. Šī programma sniegs ievērojamu ieguldījumu atveseļošanā pēc Covid-19 krīzes – ES iedzīvotāji būs veselāki, tiks veicināta cīņa pret pārrobežu veselības apdraudējumiem un stiprināta ES spēja efektīvi reaģēt uz turpmākajām krīzēm veselības jomā, veidojot spēcīgu Eiropas veselības savienību nākotnē.

Vairāk informācijas lasiet ŠEIT. 

Apstiprina efektivitāti viedtālrunim pievienojamai ierīcei, kas ļaus noteikt kuņģa vēzi pēc izelpas

Starptautiskā projektā SNIFFPHONE*, kurā izstrādāts viedtālrunim pievienojama izelpas gaisa analīzes iekārta, Latvijas pētnieku iegūtie rezultāti apstiprina tehnoloģijas lietderīgumu kuņģa vēža diagnostikā. Martā šie rezultāti publicēti starptautiski augsti novērtētā žurnālā CANCER. 

SNIFFPHONE projektā zinātnieki izstrādāja īpašu ar mobilo telefonu savienojamu ierīci. Pārnēsājamais “elektroniskais deguns” ļaus ar mākslīgā intelekta palīdzību analizēt izelpas gaisu un ar labu precizitāti noteikt vai cilvēkam nav kuņģa vēzis vai pirmsvēža stāvoklis. Projektā iesaistīti zinātnieki no Latvijas, Izraēlas, Vācijas, Īrijas, Austrijas un Somijas. Pētījuma klīniskā daļa veikta Latvijā un mūsu valstī grupu vadīja Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) direktors Mārcis Leja. Institūta pētnieku darbs notika ciešā sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Akadēmiskās histoloģijas laboratorijas, kā arī Gremošanas slimību centra GASTRO speciālistiem.

LU KPMI projekta ietvaros īstenoja pacientu iesaisti un ierīces testēšanu klīniskos apstākļos. Nesen publicētajā zinātniskajā rakstā atspoguļots klīniskais pētījums, kurā ar “elektronisko degunu” pārbaudīts izelpas gaiss 274 pacientiem. 94 no viņiem bija apstiprināta diagnoze – kuņģa vēzis, un gaidāma operācija, savukārt pārējie bija veseli un viņiem bija nozīmēta endoskopija. Sensoru datu analīze atklāja būtiskas atšķirības izelpas gaisā esošajās vielās starp pacientiem ar kuņģa vēzi un 113 kontroles grupas dalībniekiem, kuriem endoskopijas rezultāti bija normā. Arī 67 augsta riska grupas pacientiem ar salīdzinoši pieņemamu precizitāti ierīce palīdzēja noteikt, piemēram, kuņģa pirmsvēža stāvokļus, kurus pēc tam apstiprināja, veicot papildu  analīzes.

Pētījuma veicēji uzsver, ka šai ierīcei ir īpaši nozīmīga loma agrīnai kuņģa vēža diagnostikai, kas ļautu izvairīties no novēloti atklātajiem slimības gadījumiem, attiecīgi mazinot pacientu mirstību. Turklāt tehnoloģija ir salīdzinoši lēta, darbojas ātri un precīzi, kā arī nav invazīva. Salīdzinājumam – parasti kuņģa vēža diagnostikai izmanto endoskopiju, magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju. Turklāt Sniffphone ir pārnēsājama, kas ļauj to izmantot arī ārpus laboratorijas apstākļiem. Jaunās ierīces potenciālais pielietojums ir ļoti plašs un to nākotnē varētu izmantot arī citu slimību atklāšanā un uzraudzībā. 

Patlaban darbs izelpas gaisa analizatora izstrādes jomā turpinās jau cita starptautiska projekta – VOGAS* ietvarā, kurā plānots šo ierīci padarīt vēl precīzāku. 

  

*SNIFFPHONE projekts “Viedtālrunis slimības noteikšanai no izelpojamā gaisa” ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas programmas saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 644031
*VOGAS projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas programmas saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 824986

Projekta “Gaistošo marķieru izelpas analizators kuņģa vēža skrīningam” aktualitātes 2021. gada 1. ceturksnī

Projekta ietvaros, balstoties uz klīniskajos pētījumos iegūtajiem datiem, tika izstrādāts matemātiskais modelis un tika novērtēti 16 dažādu gaistošo organisko savienojumu sensoru specifiskums un jutīgums, identificējot izelpas gaisu no vēža slimniekiem pretstatā veselo cilvēku izelpotajam gaisam. Šī matemātiskā modeļa, kura parametru indukcija veikta no mērījumu datiem, testējot uz jaunas datu kopas, specifiskums būtiski pārsniedz jebkura atsevišķa sensora parametra veiktspēju.  Iegūtie rezultāti tiek apkopoti un tiek gatavots patenta pieteikums izstrādātajam matemātiskajam modelim.

 

Projekts tiek finansēts ERAF (Eiropas Reģionālā attīstības fonda) 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros, projekta ID Nr. KC-PI-2017/75 "Gaistošo marķieru izelpas analizators kuņģa vēža skrīningam"

Jauna publikācija prominentajā žurnālā "Gastric cancer"

"Starptautiskās kuņģa vēža asociācijas" un "Japānas kuņģa vēža asociācijas" kopīgajā oficiālajā žurnālā "Gastric cancer" ("Kuņģa vēzis") publicēts raksts "Identification of anti-epstein-barr virus (EBV) antibody signature in EBV-associated gastric carcinoma" (Anti-epšteina-barra vīrusa (EBV) antivielu paraksta identificēšana ar EBV saistītā kuņģa karcinomā).

Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Asutrumu klīnisko universitātes slimnīcu un ASV Nacionālo vēža institūtu. Raksta līdzautoru starpā LU KPMI direktors un vadošais pētnieks, profesors M.Leja. 

Apsveicam ar publikāciju!

Skatīt rakstu ŠEIT. 

Aicina uz Doktorantūras skolas Translācijas izpētē medicīnā semināru: "Datizraces un mašīnmācīšanās pieeju izmantošana pētījumu datu analīzē"

Semināra laikā tiks apskatītas pieejas pētījumu datu analīzei, kas pielieto ne tikai statistikas pieejas, bet arī modeļu izveidi likumsakarību atklāšanai datos. Tiks demonstrēta uzraudzītā mācīšanās, kas palīdz veidot klasifikācijas (ir/nav slimība) modeļus, un neuzraudzītā mācīšanās, lai atklātu grupas datos, kā arī šo pieeju kombinēšana un izmantošana datu un likumsakarību aprakstam.

Semināra laikā lektore demonstrēs dažas analīžu metodes, un tie, kas vēlēsies darboties līdzi un paklikšķināties (tā droši vien rastos jautājumi), var lejupielādēt programmas un datu kopu, kuras tiks demonstrētas.

Statistikas metodes tiks demonstrētas ar brīvpieejas rīku JASP:
https://jasp-stats.org/download/

Datizraces metodes tiks demonstrētas ar brīvpieejas rīku Orange:
https://orangedatamining.com/

Datu kopa, ar kuru tiks rādītas analīzes iespējas:
https://archive.ics.uci.edu/ml/datasets/HC+Survival

Seminārs notiks neklātienē - Meet google vietnē.

Links uz semināru: meet.google.com/zdr-vgvv-ikw

Semināra norise: 12.03.2021., plkst.16.00.-17.30  

LU Starptautiskajā zinātniskajā konferencē ar ziņojumu uzstāsies LU KPMI vadošais pētnieks M.P.Bhandari

Visi interesenti tiek aicināti noklausīties LU KPMI vadošā pētnieka Manohar Prasad Bhandari ziņojumu "Potenciālais GOS sensoru pielietojums plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtā Covid-19 pacientu monitorēšanai", kuru viņš sniegs LU  ikgadējās starptautiskās zinātniskās konferenes sekcijā "Latvijas pētnieku ieguldījums COVID-19 seku mazināšanā", šī gada 10. martā, pl. 13:40 - 14:00.

Sekcija notiks attālināti, Zoom platformā.
Tiešraide būs skatāma Latvijas Universitātes Facebook lapā.
Sekcijas programmu iespējams apskatīt ŠEIT. 

Latvijas Universitātē ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference no 2021. gada janvāra līdz aprīlim norisinās jau 79. reizi.
Konferences darbs šogad norit attālināti, izmantojot Zoom un MS Teams platformas.

Konferences dalībnieki tiek iepazīstināti ar aktuālajiem zinātnes sasniegumiem un jaunumiem, tai skaitā Covid-19 pētniecības jomā.

 

Pētījums tiek veikts Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projekta “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem” ietvaros, Projekta Nr. VPP-COVID-2020/1-0023

Iznācis ZINĀTNES ZĪMES ieraksts par pētniecības ētiku, kurā piedalās Signe Mežinska -  LU KPMI vadošā pētniece un bioētikas speciāliste

Ierakstā iespējams uzzināt par šiem un citiem jautājumiem: 
*Uz kuriem pētnieciskās dzīves aspektiem mums ir jāatiecina ētiskums? 
*Vai ētiskas domāšanas ietvaros mums būtu jādomā par atildību pret citiem pētniekiem, atbildību pret sabiedrību?

Ierakstu iespējams noklausīties: ŠEIT.
 

"Zinātnes Zīmes" ir Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju locekļu brīvprātīgi veidota aplāde jeb podkāsts, kurš apvieno dažādu nozaru pētniekus ar mērķi izlikt ceļa zīmes zinātniekiem, kopīgi meklējot atbildes uz mūsdienu zinātnes praktiskajiem izaicinājumiem.

2020. gada nogalē tika atklāta jauna starptautiska zinātnieku sadarbības platforma Labas zinātnes vēstniecība (The Embassy of Good Science) pētniecības ētikas un godprātīguma jomā. 2019. gada jūnijā divu Apvārsnis 2020 projektu konsorciji apņēmās izveidot šādu centrālu vietni atbildīgas un godprātīgas zinātniskās darbības nodrošināšanai, kuru šobrīd kā daudzsološu iniciatīvu ir atzinis arī starptautisks zinātnes žurnāls Nature. 

Labas Zinātnes Vēstniecība ir izstrādāta EnTIRE un VIRT2UE projektu ietvaros sadarbībā ar 13 augstskolām un 2 uzņēmumiem. EnTIRE un VIRT2UE projekti ir saņēmuši finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības programmas “Apvārsnis 2020” (līgumu nr. N 741782 un N 787580)

Kādu labumu biobankas dod indivīdam un sabiedrībai?

Ceturtdien, 18. februārī Latvijas Universitātes (LU) zinātnes pasākumā “Zinātnes kafejnīca” eksperti skaidroja un sniedza atbildes uz jautājumiem: Ko glabā biobankā? Kas ir pētniecības biobankas un kam tās ir vajadzīgas? Kādu labumu biobankas dod indivīdam un sabiedrībai?

Pasākums norisinājās attālināti un bija vērojams tiešraidē.

Pasākuma ierakstu iespējams noskatīties ŠEIT.

 

Projekts tiek veikts FLPP (Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti) Latvijas programmas ietvaros, projekta Nr. lzp-2018/2-0171 "Ētiski un sociāli atbildīga pētniecības biobanku pārvaldība Latvijā: sabiedrības, donoru un zinātnieku viedokļu analīze"

LU Zinātnes kafejnīcā stāstīs par biobankām, kādu labumu tās dod sabiedrībai

Ceturtdien, 18. februārī, plkst. 16.00 Latvijas Universitātes (LU) zinātnes pasākumā “Zinātnes kafejnīca” eksperti skaidros un sniegs atbildes uz jautājumiem: Ko glabā biobankā? Kas ir pētniecības biobankas un kam tās ir vajadzīgas? Kādu labumu biobankas dod indivīdam un sabiedrībai? Pasākums norisināsies attālināti un būs vērojams tiešraidē. 

Biobankās var tikt uzglabāti dažādi cilvēka izcelsmes bioloģiskie materiāli, piemēram, asinis, audzēja audi, ģenētiskā informācija jeb DNS, arī fēces, urīns vai siekalas. Pētnieciskajās biobankās šie bioloģiskie paraugi tiek uzglabāti zinātniskajiem pētījumiem.

Pētniecības biobankas var pastāvēt un radīt jaunas zināšanas tikai tad, ja cilvēki brīvprātīgi iesaistās un piekrīt ziedot biobankai bioloģiskos paraugus. Lai tas notiktu, sabiedrībai ir jāzina par biobanku pastāvēšanu un tām jāuzticas. Vai sabiedrība Latvijā ir informēta par biobankām? Vai cilvēki Latvijā ir gatavi iesaistīties biobankās? Kādi ir sagaidāmie sabiedrības ieguvumi? Kādas ir biobanku donoru tiesības? Kādi jautājumi var rasties potenciālajam biobankas donoram? Uz šiem jautājumiem “Zinātnes kafejnīcā” atbildes sniegs eksperti.

LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) kopā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu centru īsteno projektu “Ētiski un sociāli atbildīga pētniecības biobanku pārvaldība Latvijā: sabiedrības, donoru un zinātnieku viedokļu analīze”. Pētījuma rezultāti palīdz saprast sabiedrības izpratni un attieksmi pret biobankām, ļauj analizēt sabiedrības gatavību ziedot bioloģiskos paraugus un biobanku donoru gaidas un bažas, kā arī zinātnieku vajadzības, sadarbojoties ar biobankām. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tiek izstrādātas rekomendācijas par ētiski un sociāli atbildīgas, sabiedrības interesēm atbilstošas biobanku pārvaldības veidošanu.

Zinātnes kafejnīcas dalībnieces:

Vita Rovīte (Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece, Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes vadītāja) ar tēmu “Kas ir pētniecības biobanka?”.

Signe Mežinska (LU KPMI vadošā pētniece) ar tēmu “Sabiedrība un biobankas – zināšanu kopradīšana, sabiedrības ieguvumi un bažas”.

Aija Plinta (medmāsa, strādā laboratorijā, brīvprātīgi iesaistījusies pētījumā) viņa dalīsies ar savu pieredzi par dalību konkrētā pētījumā, kurā viņa ziedojusi savu bioloģisko paraugu biobankai.

Pasākumu vadīs Ilze Dimanta, LU pētniece un zinātnisko projektu vadītāja L'Oreal.

“Zinātnes kafejnīcu” būs iespējams skatīties tiešraidē LU portālā, LU facebook kontā un LU youtube kontā. Pasākuma laikā būs iespējams uzdot interesējošos jautājumus mūsu ekspertiem!

"Zinātnes kafejnīcas" mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu.

 

Projekts tiek veikts FLPP (Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti) Latvijas programmas ietvaros, projekta Nr. lzp-2018/2-0171 "Ētiski un sociāli atbildīga pētniecības biobanku pārvaldība Latvijā: sabiedrības, donoru un zinātnieku viedokļu analīze"

Tapis jauns raksts VOGAS projekta ietvaros

VOGAS projekta ietvaros ir uzrakstīts raksts "Cilvēka HCG-27 un CLS-145 kuņģa vēža šūnu līniju gaistošās mikropēdas" ("The The Volatile Mic Footprints of Human HCG-27 and CLS-145 Stomach Cancer Cell Lines")!

Apsveicam autorus!

Pilnu rakstu varat izlasīt vietnē "Frontiers in Molecular Biosciences" - ŠEIT. 

 

Šodien atzīmē Pasaules Vēža dienu

Katru gadu 4. februārī tiek atzīmēta Pasaules Vēža diena, kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni un papildināt zināšanas par ļaundabīgiem audzējiem, to profilaksi, kā arī par savlaicīgu atklāšanu un ārstēšanu.
 
LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors, profesors un Eiropas vēža misijas padomes pārstāvis Mārcis Leja šodien informēja par aktualitātēm šajā jomā raidījumā "Rīta Panorāma". 
“Kaut arī šobrīd prioritāte ir Covid-19 pandēmija, daudziem cilvēkiem šis laiks ir arī klusā cīņa ar vēzi, "Rīta Panorāmā" sacīja M.Leja. Viņš norādīja, ka pasaulē aizvien vairāk vēža gadījumu tiek atklāti novēloti.”

Interviju iespējams skatīt ŠEIT.
 
Pasaules Vēža diena aizsākās 2000. gada 4. februārī Parīzē notikušajā Pasaules samitā pret vēzi Jaunās tūkstošgades laikā. Parīzes hartas mērķis ir veicināt pētniecību, novērst vēzi, uzlabot pacientu aprūpi, palielināt izpratni un mobilizēt pasaules sabiedrību, lai gūtu panākumus cīņā pret vēzi, un tajā iekļauta Pasaules vēža diena.

Pasaules Vēža diena ir Starptautiskās vēža kontroles savienības (UICC) iniciatīva, kas ir viena no nozīmīgākajām starptautiskajām vēža organizācijām. Tā uzņēmusies vadību iniciatīvām, kas apvieno vēža kopienu, lai mazinātu vēža globālo slogu, veicinātu lielāku taisnīgumu un iekļautu vēža kontroli pasaules veselības un attīstības programmā.

Piekļuvei dzīvības glābšanas vēža diagnostikai, ārstēšanai un aprūpei jābūt vienādai visiem - neatkarīgi no tā, kur jūs dzīvojat, kādi ir jūsu ienākumi, etniskā piederība vai dzimums.
Valdībām ir jābūt atbildīgām, un paātrināta progresa atslēga ir valstu vadība politikas, likumdošanas, ieguldījumu un inovācijas jomā.
 
Pasaules Vēža diena ir kampaņa, kas izveidota, lai atsauktos, rosinātu pārmaiņas un mobilizētu rīcību ilgi pēc šīs dienas beigām.
 
Vairāk informācijas par  Pasaules Vēža dienu  iespējams atrast ŠEIT.

Savukārt vakar, 3. februārī Eiropas Komisija publiskoja Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, kas iekļauj visus šīs slimības pārvaldības posmus.

Vairāk par to lasiet ŠEIT. 

Eiropas Vēža uzveikšanas plāns. Jauna ES pieeja profilaksei, ārstēšanai un aprūpei

Šodien, Pasaules vēža dienas priekšvakarā, Eiropas Komisija nāk klajā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu. Vēža uzveikšanas plānā ir izklāstīta jauna ES pieeja vēža profilaksei, ārstēšanai un vēža slimnieku aprūpei – ar jaunām tehnoloģijām, pētniecību un inovāciju kā sākumpunktu. Tā pievērsīsies visiem slimības pārvaldības posmiem – no profilakses līdz pārslimojušo dzīves kvalitātei, galveno uzmanību pievēršot darbībām, kurās ES var dot vislielāko pievienoto vērtību. Eiropas Vēža uzveikšanas plānu atbalstīs pasākumi, kas aptvers dažādas politikas jomas no nodarbinātības, izglītības, sociālās politikas un līdztiesības līdz tirgvedībai, lauksaimniecībai, enerģētikai, videi un klimatam, transportam, kohēzijas politikai un nodokļiem.

Vēža uzveikšanas plāns strukturēts četrās galvenajās darbības jomās, un tajā ir 10 pamatiniciatīvas un vairākas atbalstes darbības. Plāns tiks īstenots, izmantojot visus Komisijas finansēšanas instrumentus, no kuriem 4 miljardi € paredzēti vēža apkarošanas pasākumiem, cita starpā no programmām “ES – veselībai”, “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”.

Mārcis Leja, Eiropas Komisijas Vēža misijas padomes eksperts, LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Zinātnes daļas vadītājs: “Eiropas Vēža plāns un Eiropas Komisijas Vēža misijas padomes rekomendācijas ir cieši saskaņotas, tādējādi parādot to, ka gan klīniskā aprūpe onkoloģijā, gan pētniecība Eiropas un katras Eiropas dalībvalsts ietvarā ir neatraujami saistāmas un prioritāras. Būtisks akcents abos dokumentos attiecināts uz vienlīdzību, turklāt visplašākajā nozīmē: nevienlīdzības mazināšanai starp Eiropas dalībvalstīm, katras dalībvalsts iekšienē, turklāt – visās jomās – profilakses, diagnostikas, ārstēšanas, kā arī vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai ārstiem un pētniekiem Eiropā. 

Viens no svarīgajiem veicamajiem darbiem, kas realizējams līdz 2025. gadam ir funkcionāla visaptverošu vēža centru tīkla izveide visā Eiropā, kas nosaka arī nepieciešamību katrā ES dalībvalstī izveidot šādu centru. Vismaz 90% no valsts iedzīvotājiem jābūt piekļuvei šāda centra sniegtajiem pakalpojumiem. Augsta līmeņa prasības Vēža plānā noteiktas arī kvalitatīvai vēža skrīninga nodrošināšanai un onkoloģijas jomas digitalizācijai.”

Plašāka informācija pieejama ŠEIT.

Eiropas Vēža uzveikšanas plāns 

Pielikums paziņojumam par Eiropas Vēža uzveikšanas plānu

LU KPMI vadošo pētnieci S.Mežinsku godina par oriģināla pētījuma rezultātiem

29.janvārī ikgadējā darbinieku kopsapulcē un gada balvu pasniegšanas ceremonijā, kas pirmo reizi notika attālināti, tika sveikti Latvijas Universitātes darbinieki par sasniegumiem zinātnē un LU izaugsmē. 

Par oriģināla pētījuma rezultātiem LU tika godināta arī Medicīnas fakultātes asociētā profesore un mūsu institūta vadošā pētniece Signe Mežinska. 

Šogad Latvijas Universitātes Gada balvas nominantiem tiks pasniegta īpaša balva, kas izgatavota ar Universitātes simboliku. Balva simbolizē Latvijas Universitātes Akadēmisko centru un ir izgatavota no diviem materiāliem – betona, kas ir viens no Akadēmiskā centra modernās infrastruktūras materiāliem un ozolkoka, kas simbolizē ozolu, kas jau kopš LU pirmsākumiem ir Universitātes identitātes pamatā.

Par fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa norisi 2021. gadā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas Zinātnes padome (LZP) informē, ka fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursu plānots izsludināt 2021. gada 3. maijā un projektus konkursam varēs iesniegt līdz 31. augustam. Kopējais konkursam pieejamais finansējums prioritārajiem zinātnes virzieniem visās zinātnes nozaru grupās būs 14 808 202 eiro.

Konkursā projektus varēs iesniegt Latvijā reģistrētas zinātniskās institūcijas, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai. Projektu pieteikumu izvērtēšana atbilstoši Apvārsnis 2020 principiem notiks no septembra līdz novembrim, bet orientējoši 30. novembrī LZP paziņos konkursa rezultātus.

Vairāk informācijas ŠEIT. 

Pārcelts seminārs par Ziemeļvalstu diētas ietekmi uz slimību riska faktoriem

Doktorantūras skolas Translācijas izpētē medicīnā seminārs "Ziemeļvalstu diētas ietekme uz slimību riska faktoriem" tiek pārcelts uz 05.02.2021. lektora personisko iemeslu dēļ.  

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

Atgādinājums par pašu semināru: semināru LU Medicīnas fakultātes 1.gada doktorante, uztura speciāliste Liene Sondore.

Semināra laikā tiks apskatīti Ziemeļvalstu diētas pamatprincipi un ieteikumi slimību profilaksē, kā arī tiks sniegti noderīgi ieteikumi par produktu uzņemšanu un to kombināciju uzturā.

Seminārs notiks neklātienē - Meet google vietnē. Links uz semināru: meet.google.com/nrf-eygi-djt 

Semināra norise: 05.02.2021., plkst.16.30.-18.00    

Projektu konkursi 2021. gadā

Valsts izglītības attīstības aģentūra aicina pievērsiet uzmanību ERA-NET Cofund, Eurostars 2 un citu starptautisko programmu ietvaros 2021.gadā atvērtajiem projektu konkursiem, kuros projektu pieteikumu iesniegšanas noslēdzas 2021. gada maija vidū.

Projektu pieteikumu konkursu saraksts atrodams Valsts izglītības attīstības aģentūras mājas lapā, saitē https://viaa.gov.lv/lat/zinatnes_inovacijas_progr/atbalsts_proj/atvertie_konkursi/ 

Vairāk informācijas ŠEIT.

Projektā “Gaistošo marķieru izelpas analizators kuņģa vēža skrīningam” noritēja aktīva pētījuma subjektu iesaiste!

Rudens-ziemas periodā aktīvi noritēja projekta klīniskās aktivitātes. Kopumā izdevās rekrutēt 198 pacientus, no tiem 81 kuņģa vēža pacients un 117 subjekti ir no kontroles grupas, un no grupas ar augsta riska izmaiņām kuņģa gļotādā.  
Paralēli tika realizēts arī validācijas pētījums vispārējā populācijā. Pētījums tika veikts reģionālajā GISTAR centrā Jēkabpilī. Pamatojoties uz to, ka projekta ietvaros ir paredzēts izstrādāt statistisko modeli, kas atšķirs pētāmās izmaiņās no kontroles mērījumiem, bija svarīgi pārliecināties par visu trīs analizatoru efektivitāti arī validācijas pētījumā vispārējā populācijā, tāpēc ik pēc mēneša iekārtas savā starpā tika mainītas. Kopumā uz visiem trīs analizatoriem izdevās iegūt izelpas paraugus no 392 reģionālā GISTAR centra dalībniekiem!  
Paredzēts, ka šobrīd tiks uzsākta datu izpēte un analīze, lai noteiktu to kvalitāti un nepieciešamību pēc normalizācijas, standartizācijas un nogludināšanas.

  

Projekts tiek finansēts ERAF (Eiropas Reģionālā attīstības fonda) 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros, projekta ID Nr. KC-PI-2017/75 "Gaistošo marķieru izelpas analizators kuņģa vēža skrīningam"

GISTAR projekta aktualitātes 2021

Jaunā GISTAR pētījumu centra uzsākšana Kuldīgas pilsētā tiek plānota, taču šobrīd pakļaujoties ārkārtējās situācijas noteikumiem jaunā pētījumu centra atvēršana nedaudz tiek atlikta, taču tiklīdz ierobežojumi tiks atcelti, jaunais centrs noteikti uzsāks savu darbību. 

Savukārt Jēkabpils GISTAR reģionālajā centrā turpinās pacientu eradikācijas efektivitātes kontrole. 

    

* GISTAR Kuldīgas centra darbība tiek finansēta no Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas programmas saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 824986 VOGAS projekta ietvaros.
* GISTAR Jēkabpils centra darbība tiek finansētsa ERAF (Eiropas Reģionālā attīstības fonda) 1.1.1.1. pasākuma "Praktiskas ievirzes pētījumi" 2. kārtas ietvaros, projekta ID Nr. 1.1.1.1/18/A/184 "H.pylori eradikācijas shēmas optimizācija masveida kuņģa vēža prevencijas pasākumiem"

 

 

Tēžu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 24.01.2021.

Tā kā virkne autoru lūguši termiņa pagarinājumu, tēzes Starptautiskajai zinātniskajai medicīnas konferencei laipni gaidītas vēl līdz 24. janvārim.
Konference norisināsies š.g. 23.-24. aprīlī, Zoom platformā.

Tēžu iesniegšanas forma un noformēšanas prasības pieejamas LU MF mājaslapā.

Jau ilgāk kā gadu norisinās PERSIST projekts

Spānijas IKT tehnoloģiju centra Gradiant  vadībā sadarbībā ar Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūtu un vienpadsmit citiem partneriem 2020. gada janvārī savu darbību uzsāka PERSIST projekts. 
Projekta PERSIST partneru zināšanas tiek apvienotas, lai izstrādātu inovatīvu platformu, kas sniegs atbalstu ārstiem lēmumu pieņemšanā ar mērķi uzlabot aprūpi pacientiem pēc vēža ārstēšanas. 
2020. gada nogalē un 2021. gada sākumā PERSIST projektā tehniskie partneri veic pacientiem paredzētās lietotnes mHealth pirmās versijas izstrādi. Tā sekos līdzi pacientu veselībai svarīgiem rādītājiem, piemēram, miega režīmam, pulsam, fiziskajām aktivitātēm, vienlaikus piedāvājot aizpildīt dažādas aptaujas un iegūstot informāciju par cilvēka emocionālo stāvokli. Līdztekus notiek intensīvs darbs pie dažādu informatīvu materiālu sagatavošanas. Tie palīdzēs pētījumā iekļautajiem cilvēkiem labāk saprast projekta būtību, kā arī lietotnes, viedtālruņa un viedpulksteņa izmantošanas iespējas. Jau sagatavota un vairākās valodās, tostarp arī latviešu, iztulkota īsa informatīva brošūra, viedaproces lietotāja rokasgrāmata un īsi video ar pamācībām viedpulksteņa lietošanā. Pavasarī plānots uzsākt pacientu iekļaušanu PERSIST pilotpētījumā. Dalībnieki saņems viedpulksteni un viedtālruni, kurā instalēta jaunā mHealth aplikācija, kas nodrošinās daudzveidīgu datu ieguvi un pēcāk individuāli pielāgot pacientu aprūpi.

Pētījumā, kas balstīts uz mākslīgā intelekta un lielo datu izmantošanu veselības nozares uzlabošanai, piedalās 13 sadarbības partneri no 10 dažādām valstīm – Spānijas, Itālijas, Austrijas, Bulgārijas, Slovēnijas, Latvijas, Šveices, Portugāles, Beļģijas un Turcijas. Projektu finansē Eiropas Savienība programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros, tā kopējais budžets ir vairāk nekā 5 miljoni eiro.
PERSIST projekta ietvaros LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts nodrošina klīniskā  pētījuma vadīšanu. Tas noritēs četrās slimnīcās – Beļģijā, Latvijā, Spānijā un Slovēnijā.

 

Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 875406

In Memoriam

2020. gada 31. decembra vakarā pēc ilgstošas cīņas ar slimību mūžībā ir aizgājis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts infektologs Pauls Aldiņš.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību un esam kopā ar Paula Aldiņa ģimeni, piederīgajiem, draugiem un kolēģiem, viņu pāragri mūžībā pavadot.

Foto: LETA, Zane Bitere