en-GBlv-LVru-RU
en-GBlv-LVru-RU
JAUNUMI

 

2021. gada 12. aprīlī

Onkoloģijai vajadzētu kļūt par valsts mēroga prioritāti

Aicinām lasīt interviju ar mūsu institūta direktoru Mārci Leju žurnāla "IR" 12. aprīļa numurā. 

https://ir.lv/2021/04/12/onkologijai-vajadzetu-klut-par-valsts-meroga-prioritati/

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

2021. gada 9. aprīlī

Jauns H2020 datu bāzes izlaidums Portālā eCORDA

Portālā eCORDA tagad ir pieejams jauns H2020 datu bāzes izlaidums. Tajā ir dati, kas iesaldēti 2021. gada 5. martā.
Šī jaunā laidiena galvenās iezīmes ir:
• papildu karodziņi, piemēram, parakstītajiem projektiem
• papildu lauki EIC shēmai
• tie paši papildinājumi, kas iekļauti eCORDA API 4. versijā
• pētnieku identifikatoru tīrīšana, kā rezultātā tabulas tika paplašinātas ar jauniem laukiem ORCID ID, pētnieka ID, Google zinātnieka ID vai Scopus autora ID.
Tika pievienoti arī jauni lauki, lai noteiktu izcilības zīmogus, taču pareizie dati tiks atjaunināti ar nākamo eCORDA atsvaidzināšanu.

Cita noderīga informācija:
• lai piekļūtu eCORDA platformai, ir nepieciešami EU Login akreditācijas dati
• lietotāja rokasgrāmatai, kas palīdzēs atklāt platformas saturu, un pārskatiem var piekļūt ŠEIT
• Ir pieejami eCORDA saglabāto pamatprogrammas datu konfidencialitātes noteikumi
• eCORDA lietotājiem, kuriem ir piekļuve visām tēmām (H2020 programmas komitejas stratēģiskās konfigurācijas dalībnieki un "Nacionāli izvirzītie eCORDA lietotāji"), būs piekļuve vairākiem lietojumprogrammu rīkiem, noklikšķinot uz pogas "Pieteikties" un ievadot savus eCORDA ES pieteikšanās akreditācijas datus
• Ja rodas problēmas ar “pieteikšanos” vaijautājumi par platformu un tās saturu, iespējams sazināties: RTD-CORDA-SUPPORT@ec.europa.eu.

2021. gada 7. aprīlī

Aicina uz Doktorantūras skolas Translācijas izpētē medicīnā semināru: Medicīnas un tiesību zinātnei apvienojoties - darījumspējas institūts

Seminārā uzstāsies Laura Kadile - juriste, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 2.gada doktorante un LU Medicīnas fakultātes pētniece.

Semināra ievads tiks veltīts medicīnas tiesību apakšnozarei - pacientu tiesībām, izceļot pacientu tiesību aizsardzības nozīmi, regulējumu nacionālos un starptautiskos tiesību aktos. Semināra turpinājumā tiks vērsta uzmanība uz rīcībspējas institūtu civiltiesībās, detalizētāk aplūkojot rīcībspējas institūta vienu no sastāvdaļām - darījumspēju, skaidrojot klauzulas "cilvēka spējas saprast savas darbības vai tās vadīt" saturu un novērtēšanas kārtību. Paralēli darījumspējas institūtam civiltiesībās seminārā tiks veikts salīdzinājums ar lemtspējas institūtu jeb lēmuma pieņemšanas spējām ārstniecībā.

Seminārs notiks neklātienē - Meet google vietnē.

Links uz semināru: https://meet.google.com/hik-wven-wht

Semināra norise: 09.04.2021., plkst.16.30.

2021. gada 6. aprīlī

Projekta “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kompetences centrs” aktualitātes 2021. gada pirmajā ceturksnī

IT kompetences centrs atbilstoši 2019. gada 9. maijā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru noslēgtajam līgumam Nr. 1.2.1.1/18/A/003 īsteno projektu “Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kompetences centrs”.

Projektā 2021. gada pirmajā ceturksnī uzsākt piecu jaunu pētījumu īstenošana un tiek turpināta visu iepriekš apstiprināto pētījumu īstenošana. Sagatavots un iesniegts septītais maksājuma pieprasījums, regulāri notiek gan zinātnisko virzienu vadītāju, gan padomes sēdes, kurās tiek izskatīts īstenoto pētījumu progress un sasniegtie rezultāti. Visas sanāksmes notikušas pilnībā attālināti. 

25. februārī norisinājusies tiešsaistes konference “FF 314: Kompetences centri. Inovācijas izaugsmei un eksportam”, kurā īsi un kodolīgi 314 sekunžu uzrunās pieredzē dalījās arī IT kompetences centra pētījumu īstenotāju SIA “Tilde” un SIA “We Are Dots” pārstāvji. 

Martā tika plānots pabeigt SIA “Datorzinību centrs” un Latvijas universitātes pētījumu Nr. 1.5 “Pētniecības atbalsta modeļa izveide medicīnas pētījumu datu savākšanas procesa uzlabošanai”, kas tika uzsākts 2019. gada maijā. 2021. gada pirmajā ceturksnī ir noslēgusies otrās rūpnieciskā pētījuma aktivitātes “Pētniecības atbalsta modeļa tehnoloģiskās realizācijas koncepcijas izveide” īstenošana un turpinās eksperimentālās izstrādes aktivitātes “Pētniecības atbalsta rīka prototipa izveide un validācija” īstenošana.

 

Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds  Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros.

2021. gada 29. martā

LU KPMI kolektīvs sirsnīgi sveic institūta direktora amatā uz otro termiņu ievēlēto profesoru Mārci Leju. Arī jaunajā termiņā novēlam neizsīkstošu enerģiju un veiksmi darbos!

prof. Mārcis Leja

2021. gada 26. martā

Eiropas Komisija atzinīgi vērtē programmas “ES – veselībai” stāšanos spēkā

Komisija atzinīgi vērtē programmas “ES – veselībai” stāšanos spēkā 26.martā. Tas notiek pēc tam, kad 9. martā par šo programmu nobalsoja Eiropas Parlaments un 17. martā to pieņēma Padome. Tas ir pēdējais solis ceļā uz to, lai veselības aprūpes sistēmu noturības stiprināšanai un inovāciju veicināšanai veselības nozarē piešķirtu 5,1 miljardu eiro. Šī programma sniegs ievērojamu ieguldījumu atveseļošanā pēc Covid-19 krīzes – ES iedzīvotāji būs veselāki, tiks veicināta cīņa pret pārrobežu veselības apdraudējumiem un stiprināta ES spēja efektīvi reaģēt uz turpmākajām krīzēm veselības jomā, veidojot spēcīgu Eiropas veselības savienību nākotnē.

Vairāk informācijas lasiet ŠEIT

2021. gada 25. martā

Apstiprina efektivitāti viedtālrunim pievienojamai ierīcei, kas ļaus noteikt kuņģa vēzi pēc izelpas

Starptautiskā projektā SNIFFPHONE*, kurā izstrādāts viedtālrunim pievienojama izelpas gaisa analīzes iekārta, Latvijas pētnieku iegūtie rezultāti apstiprina tehnoloģijas lietderīgumu kuņģa vēža diagnostikā. Martā šie rezultāti publicēti starptautiski augsti novērtētā žurnālā CANCER. 

SNIFFPHONE projektā zinātnieki izstrādāja īpašu ar mobilo telefonu savienojamu ierīci. Pārnēsājamais “elektroniskais deguns” ļaus ar mākslīgā intelekta palīdzību analizēt izelpas gaisu un ar labu precizitāti noteikt vai cilvēkam nav kuņģa vēzis vai pirmsvēža stāvoklis. Projektā iesaistīti zinātnieki no Latvijas, Izraēlas, Vācijas, Īrijas, Austrijas un Somijas. Pētījuma klīniskā daļa veikta Latvijā un mūsu valstī grupu vadīja Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) direktors Mārcis Leja. Institūta pētnieku darbs notika ciešā sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un Akadēmiskās histoloģijas laboratorijas, kā arī Gremošanas slimību centra GASTRO speciālistiem.

LU KPMI projekta ietvaros īstenoja pacientu iesaisti un ierīces testēšanu klīniskos apstākļos. Nesen publicētajā zinātniskajā rakstā atspoguļots klīniskais pētījums, kurā ar “elektronisko degunu” pārbaudīts izelpas gaiss 274 pacientiem. 94 no viņiem bija apstiprināta diagnoze – kuņģa vēzis, un gaidāma operācija, savukārt pārējie bija veseli un viņiem bija nozīmēta endoskopija. Sensoru datu analīze atklāja būtiskas atšķirības izelpas gaisā esošajās vielās starp pacientiem ar kuņģa vēzi un 113 kontroles grupas dalībniekiem, kuriem endoskopijas rezultāti bija normā. Arī 67 augsta riska grupas pacientiem ar salīdzinoši pieņemamu precizitāti ierīce palīdzēja noteikt, piemēram, kuņģa pirmsvēža stāvokļus, kurus pēc tam apstiprināja, veicot papildu  analīzes.

Pētījuma veicēji uzsver, ka šai ierīcei ir īpaši nozīmīga loma agrīnai kuņģa vēža diagnostikai, kas ļautu izvairīties no novēloti atklātajiem slimības gadījumiem, attiecīgi mazinot pacientu mirstību. Turklāt tehnoloģija ir salīdzinoši lēta, darbojas ātri un precīzi, kā arī nav invazīva. Salīdzinājumam – parasti kuņģa vēža diagnostikai izmanto endoskopiju, magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju. Turklāt Sniffphone ir pārnēsājama, kas ļauj to izmantot arī ārpus laboratorijas apstākļiem. Jaunās ierīces potenciālais pielietojums ir ļoti plašs un to nākotnē varētu izmantot arī citu slimību atklāšanā un uzraudzībā. 

Patlaban darbs izelpas gaisa analizatora izstrādes jomā turpinās jau cita starptautiska projekta – VOGAS* ietvarā, kurā plānots šo ierīci padarīt vēl precīzāku. 

Apskatīt attēlu Apskatīt attēlu Apskatīt attēlu

*SNIFFPHONE projekts “Viedtālrunis slimības noteikšanai no izelpojamā gaisa” ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas programmas saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 644031
*VOGAS projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas programmas saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 824986

2021. gada 22. martā

Projekta “Gaistošo marķieru izelpas analizators kuņģa vēža skrīningam” aktualitātes 2021. gada 1. ceturksnī

Projekta ietvaros, balstoties uz klīniskajos pētījumos iegūtajiem datiem, tika izstrādāts matemātiskais modelis un tika novērtēti 16 dažādu gaistošo organisko savienojumu sensoru specifiskums un jutīgums, identificējot izelpas gaisu no vēža slimniekiem pretstatā veselo cilvēku izelpotajam gaisam. Šī matemātiskā modeļa, kura parametru indukcija veikta no mērījumu datiem, testējot uz jaunas datu kopas, specifiskums būtiski pārsniedz jebkura atsevišķa sensora parametra veiktspēju.  Iegūtie rezultāti tiek apkopoti un tiek gatavots patenta pieteikums izstrādātajam matemātiskajam modelim.

 

Projekts tiek finansēts ERAF (Eiropas Reģionālā attīstības fonda) 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros, projekta ID Nr. KC-PI-2017/75 "Gaistošo marķieru izelpas analizators kuņģa vēža skrīningam"

2021. gada 11. martā

Jauna publikācija prominentajā žurnālā "Gastric cancer"

"Starptautiskās kuņģa vēža asociācijas" un "Japānas kuņģa vēža asociācijas" kopīgajā oficiālajā žurnālā "Gastric cancer" ("Kuņģa vēzis") publicēts raksts "Identification of anti-epstein-barr virus (EBV) antibody signature in EBV-associated gastric carcinoma" (Anti-epšteina-barra vīrusa (EBV) antivielu paraksta identificēšana ar EBV saistītā kuņģa karcinomā).

Raksts tapis sadarbībā ar Rīgas Asutrumu klīnisko universitātes slimnīcu un ASV Nacionālo vēža institūtu. Raksta līdzautoru starpā LU KPMI direktors un vadošais pētnieks, profesors M.Leja. 

Apsveicam ar publikāciju!

Skatīt rakstu ŠEIT

2021. gada 9. martā

Aicina uz Doktorantūras skolas Translācijas izpētē medicīnā semināru: "Datizraces un mašīnmācīšanās pieeju izmantošana pētījumu datu analīzē"

Semināra laikā tiks apskatītas pieejas pētījumu datu analīzei, kas pielieto ne tikai statistikas pieejas, bet arī modeļu izveidi likumsakarību atklāšanai datos. Tiks demonstrēta uzraudzītā mācīšanās, kas palīdz veidot klasifikācijas (ir/nav slimība) modeļus, un neuzraudzītā mācīšanās, lai atklātu grupas datos, kā arī šo pieeju kombinēšana un izmantošana datu un likumsakarību aprakstam.

Semināra laikā lektore demonstrēs dažas analīžu metodes, un tie, kas vēlēsies darboties līdzi un paklikšķināties (tā droši vien rastos jautājumi), var lejupielādēt programmas un datu kopu, kuras tiks demonstrētas.

Statistikas metodes tiks demonstrētas ar brīvpieejas rīku JASP:
https://jasp-stats.org/download/

Datizraces metodes tiks demonstrētas ar brīvpieejas rīku Orange:
https://orangedatamining.com/

Datu kopa, ar kuru tiks rādītas analīzes iespējas:
https://archive.ics.uci.edu/ml/datasets/HC+Survival

Seminārs notiks neklātienē - Meet google vietnē.

Links uz semināru: meet.google.com/zdr-vgvv-ikw

Semināra norise: 12.03.2021., plkst.16.00.-17.30  

2021. gada 8. martā

LU Starptautiskajā zinātniskajā konferencē ar ziņojumu uzstāsies LU KPMI vadošais pētnieks M.P.Bhandari

Visi interesenti tiek aicināti noklausīties LU KPMI vadošā pētnieka Manohar Prasad Bhandari ziņojumu "Potenciālais GOS sensoru pielietojums plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtā Covid-19 pacientu monitorēšanai", kuru viņš sniegs LU  ikgadējās starptautiskās zinātniskās konferenes sekcijā "Latvijas pētnieku ieguldījums COVID-19 seku mazināšanā", šī gada 10. martā, pl. 13:40 - 14:00.

Sekcija notiks attālināti, Zoom platformā.
Tiešraide būs skatāma Latvijas Universitātes Facebook lapā.
Sekcijas programmu iespējams apskatīt ŠEIT

Latvijas Universitātē ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference no 2021. gada janvāra līdz aprīlim norisinās jau 79. reizi.
Konferences darbs šogad norit attālināti, izmantojot Zoom un MS Teams platformas.

Konferences dalībnieki tiek iepazīstināti ar aktuālajiem zinātnes sasniegumiem un jaunumiem, tai skaitā Covid-19 pētniecības jomā.

Apskatīt attēlu 

Pētījums tiek veikts Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projekta “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās, imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem, etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem” ietvaros, Projekta Nr. VPP-COVID-2020/1-0023

2021. gada 23. februārī

Iznācis ZINĀTNES ZĪMES ieraksts par pētniecības ētiku, kurā piedalās Signe Mežinska -  LU KPMI vadošā pētniece un bioētikas speciāliste

Ierakstā iespējams uzzināt par šiem un citiem jautājumiem: 
*Uz kuriem pētnieciskās dzīves aspektiem mums ir jāatiecina ētiskums? 
*Vai ētiskas domāšanas ietvaros mums būtu jādomā par atildību pret citiem pētniekiem, atbildību pret sabiedrību?

Ierakstu iespējams noklausīties: ŠEIT.
 

"Zinātnes Zīmes" ir Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju locekļu brīvprātīgi veidota aplāde jeb podkāsts, kurš apvieno dažādu nozaru pētniekus ar mērķi izlikt ceļa zīmes zinātniekiem, kopīgi meklējot atbildes uz mūsdienu zinātnes praktiskajiem izaicinājumiem.

2020. gada nogalē tika atklāta jauna starptautiska zinātnieku sadarbības platforma Labas zinātnes vēstniecība (The Embassy of Good Science) pētniecības ētikas un godprātīguma jomā. 2019. gada jūnijā divu Apvārsnis 2020 projektu konsorciji apņēmās izveidot šādu centrālu vietni atbildīgas un godprātīgas zinātniskās darbības nodrošināšanai, kuru šobrīd kā daudzsološu iniciatīvu ir atzinis arī starptautisks zinātnes žurnāls Nature

Apskatīt attēlu

Labas Zinātnes Vēstniecība ir izstrādāta EnTIRE un VIRT2UE projektu ietvaros sadarbībā ar 13 augstskolām un 2 uzņēmumiem. EnTIRE un VIRT2UE projekti ir saņēmuši finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības programmas “Apvārsnis 2020” (līgumu nr. N 741782 un N 787580)

2021. gada 19. februārī

Kādu labumu biobankas dod indivīdam un sabiedrībai?

Ceturtdien, 18. februārī Latvijas Universitātes (LU) zinātnes pasākumā “Zinātnes kafejnīca” eksperti skaidroja un sniedza atbildes uz jautājumiem: Ko glabā biobankā? Kas ir pētniecības biobankas un kam tās ir vajadzīgas? Kādu labumu biobankas dod indivīdam un sabiedrībai?

Pasākums norisinājās attālināti un bija vērojams tiešraidē.

Pasākuma ierakstu iespējams noskatīties ŠEIT.

Apskatīt attēlu 

Projekts tiek veikts FLPP (Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti) Latvijas programmas ietvaros, projekta Nr. lzp-2018/2-0171 "Ētiski un sociāli atbildīga pētniecības biobanku pārvaldība Latvijā: sabiedrības, donoru un zinātnieku viedokļu analīze"

2021. gada 10. februārī

LU Zinātnes kafejnīcā stāstīs par biobankām, kādu labumu tās dod sabiedrībai

Ceturtdien, 18. februārī, plkst. 16.00 Latvijas Universitātes (LU) zinātnes pasākumā “Zinātnes kafejnīca” eksperti skaidros un sniegs atbildes uz jautājumiem: Ko glabā biobankā? Kas ir pētniecības biobankas un kam tās ir vajadzīgas? Kādu labumu biobankas dod indivīdam un sabiedrībai? Pasākums norisināsies attālināti un būs vērojams tiešraidē. 

Biobankās var tikt uzglabāti dažādi cilvēka izcelsmes bioloģiskie materiāli, piemēram, asinis, audzēja audi, ģenētiskā informācija jeb DNS, arī fēces, urīns vai siekalas. Pētnieciskajās biobankās šie bioloģiskie paraugi tiek uzglabāti zinātniskajiem pētījumiem.

Pētniecības biobankas var pastāvēt un radīt jaunas zināšanas tikai tad, ja cilvēki brīvprātīgi iesaistās un piekrīt ziedot biobankai bioloģiskos paraugus. Lai tas notiktu, sabiedrībai ir jāzina par biobanku pastāvēšanu un tām jāuzticas. Vai sabiedrība Latvijā ir informēta par biobankām? Vai cilvēki Latvijā ir gatavi iesaistīties biobankās? Kādi ir sagaidāmie sabiedrības ieguvumi? Kādas ir biobanku donoru tiesības? Kādi jautājumi var rasties potenciālajam biobankas donoram? Uz šiem jautājumiem “Zinātnes kafejnīcā” atbildes sniegs eksperti.

LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (LU KPMI) kopā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu centru īsteno projektu “Ētiski un sociāli atbildīga pētniecības biobanku pārvaldība Latvijā: sabiedrības, donoru un zinātnieku viedokļu analīze”. Pētījuma rezultāti palīdz saprast sabiedrības izpratni un attieksmi pret biobankām, ļauj analizēt sabiedrības gatavību ziedot bioloģiskos paraugus un biobanku donoru gaidas un bažas, kā arī zinātnieku vajadzības, sadarbojoties ar biobankām. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tiek izstrādātas rekomendācijas par ētiski un sociāli atbildīgas, sabiedrības interesēm atbilstošas biobanku pārvaldības veidošanu.

Zinātnes kafejnīcas dalībnieces:

Vita Rovīte (Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece, Valsts iedzīvotāju genoma datubāzes vadītāja) ar tēmu “Kas ir pētniecības biobanka?”.

Signe Mežinska (LU KPMI vadošā pētniece) ar tēmu “Sabiedrība un biobankas – zināšanu kopradīšana, sabiedrības ieguvumi un bažas”.

Aija Plinta (medmāsa, strādā laboratorijā, brīvprātīgi iesaistījusies pētījumā) viņa dalīsies ar savu pieredzi par dalību konkrētā pētījumā, kurā viņa ziedojusi savu bioloģisko paraugu biobankai.

Pasākumu vadīs Ilze Dimanta, LU pētniece un zinātnisko projektu vadītāja L'Oreal.

“Zinātnes kafejnīcu” būs iespējams skatīties tiešraidē LU portālā, LU facebook kontā un LU youtube kontā. Pasākuma laikā būs iespējams uzdot interesējošos jautājumus mūsu ekspertiem!

"Zinātnes kafejnīcas" mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu.

Apskatīt attēlu 

Projekts tiek veikts FLPP (Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti) Latvijas programmas ietvaros, projekta Nr. lzp-2018/2-0171 "Ētiski un sociāli atbildīga pētniecības biobanku pārvaldība Latvijā: sabiedrības, donoru un zinātnieku viedokļu analīze"

2021. gada 9. februārī

Tapis jauns raksts VOGAS projekta ietvaros

VOGAS projekta ietvaros ir uzrakstīts raksts "Cilvēka HCG-27 un CLS-145 kuņģa vēža šūnu līniju gaistošās mikropēdas" ("The The Volatile Mic Footprints of Human HCG-27 and CLS-145 Stomach Cancer Cell Lines")!

Apsveicam autorus!

Pilnu rakstu varat izlasīt vietnē "Frontiers in Molecular Biosciences" - ŠEIT

 Apskatīt attēlu

2021. gada 4. februārī

Šodien atzīmē Pasaules Vēža dienu

Katru gadu 4. februārī tiek atzīmēta Pasaules Vēža diena, kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni un papildināt zināšanas par ļaundabīgiem audzējiem, to profilaksi, kā arī par savlaicīgu atklāšanu un ārstēšanu.
 
LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors, profesors un Eiropas vēža misijas padomes pārstāvis Mārcis Leja šodien informēja par aktualitātēm šajā jomā raidījumā "Rīta Panorāma". 
“Kaut arī šobrīd prioritāte ir Covid-19 pandēmija, daudziem cilvēkiem šis laiks ir arī klusā cīņa ar vēzi, "Rīta Panorāmā" sacīja M.Leja. Viņš norādīja, ka pasaulē aizvien vairāk vēža gadījumu tiek atklāti novēloti.”

Interviju iespējams skatīt ŠEIT.
 
Pasaules Vēža diena aizsākās 2000. gada 4. februārī Parīzē notikušajā Pasaules samitā pret vēzi Jaunās tūkstošgades laikā. Parīzes hartas mērķis ir veicināt pētniecību, novērst vēzi, uzlabot pacientu aprūpi, palielināt izpratni un mobilizēt pasaules sabiedrību, lai gūtu panākumus cīņā pret vēzi, un tajā iekļauta Pasaules vēža diena.

Pasaules Vēža diena ir Starptautiskās vēža kontroles savienības (UICC) iniciatīva, kas ir viena no nozīmīgākajām starptautiskajām vēža organizācijām. Tā uzņēmusies vadību iniciatīvām, kas apvieno vēža kopienu, lai mazinātu vēža globālo slogu, veicinātu lielāku taisnīgumu un iekļautu vēža kontroli pasaules veselības un attīstības programmā.

Piekļuvei dzīvības glābšanas vēža diagnostikai, ārstēšanai un aprūpei jābūt vienādai visiem - neatkarīgi no tā, kur jūs dzīvojat, kādi ir jūsu ienākumi, etniskā piederība vai dzimums.
Valdībām ir jābūt atbildīgām, un paātrināta progresa atslēga ir valstu vadība politikas, likumdošanas, ieguldījumu un inovācijas jomā.
 
Pasaules Vēža diena ir kampaņa, kas izveidota, lai atsauktos, rosinātu pārmaiņas un mobilizētu rīcību ilgi pēc šīs dienas beigām.
 
Vairāk informācijas par  Pasaules Vēža dienu  iespējams atrast ŠEIT.

Savukārt vakar, 3. februārī Eiropas Komisija publiskoja Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, kas iekļauj visus šīs slimības pārvaldības posmus.

Vairāk par to lasiet ŠEIT

Apskatīt attēlu

2021. gada 3. februārī

Eiropas Vēža uzveikšanas plāns. Jauna ES pieeja profilaksei, ārstēšanai un aprūpei

Šodien, Pasaules vēža dienas priekšvakarā, Eiropas Komisija nāk klajā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu. Vēža uzveikšanas plānā ir izklāstīta jauna ES pieeja vēža profilaksei, ārstēšanai un vēža slimnieku aprūpei – ar jaunām tehnoloģijām, pētniecību un inovāciju kā sākumpunktu. Tā pievērsīsies visiem slimības pārvaldības posmiem – no profilakses līdz pārslimojušo dzīves kvalitātei, galveno uzmanību pievēršot darbībām, kurās ES var dot vislielāko pievienoto vērtību. Eiropas Vēža uzveikšanas plānu atbalstīs pasākumi, kas aptvers dažādas politikas jomas no nodarbinātības, izglītības, sociālās politikas un līdztiesības līdz tirgvedībai, lauksaimniecībai, enerģētikai, videi un klimatam, transportam, kohēzijas politikai un nodokļiem.

Vēža uzveikšanas plāns strukturēts četrās galvenajās darbības jomās, un tajā ir 10 pamatiniciatīvas un vairākas atbalstes darbības. Plāns tiks īstenots, izmantojot visus Komisijas finansēšanas instrumentus, no kuriem 4 miljardi € paredzēti vēža apkarošanas pasākumiem, cita starpā no programmām “ES – veselībai”, “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”.

Mārcis Leja, Eiropas Komisijas Vēža misijas padomes eksperts, LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Zinātnes daļas vadītājs: “Eiropas Vēža plāns un Eiropas Komisijas Vēža misijas padomes rekomendācijas ir cieši saskaņotas, tādējādi parādot to, ka gan klīniskā aprūpe onkoloģijā, gan pētniecība Eiropas un katras Eiropas dalībvalsts ietvarā ir neatraujami saistāmas un prioritāras. Būtisks akcents abos dokumentos attiecināts uz vienlīdzību, turklāt visplašākajā nozīmē: nevienlīdzības mazināšanai starp Eiropas dalībvalstīm, katras dalībvalsts iekšienē, turklāt – visās jomās – profilakses, diagnostikas, ārstēšanas, kā arī vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai ārstiem un pētniekiem Eiropā. 

Viens no svarīgajiem veicamajiem darbiem, kas realizējams līdz 2025. gadam ir funkcionāla visaptverošu vēža centru tīkla izveide visā Eiropā, kas nosaka arī nepieciešamību katrā ES dalībvalstī izveidot šādu centru. Vismaz 90% no valsts iedzīvotājiem jābūt piekļuvei šāda centra sniegtajiem pakalpojumiem. Augsta līmeņa prasības Vēža plānā noteiktas arī kvalitatīvai vēža skrīninga nodrošināšanai un onkoloģijas jomas digitalizācijai.”

Plašāka informācija pieejama ŠEIT.

Eiropas Vēža uzveikšanas plāns 

Pielikums paziņojumam par Eiropas Vēža uzveikšanas plānu

Apskatīt attēlu

2021. gada 1. februārī

LU KPMI vadošo pētnieci S.Mežinsku godina par oriģināla pētījuma rezultātiem

29.janvārī ikgadējā darbinieku kopsapulcē un gada balvu pasniegšanas ceremonijā, kas pirmo reizi notika attālināti, tika sveikti Latvijas Universitātes darbinieki par sasniegumiem zinātnē un LU izaugsmē. 

Par oriģināla pētījuma rezultātiem LU tika godināta arī Medicīnas fakultātes asociētā profesore un mūsu institūta vadošā pētniece Signe Mežinska. 

Šogad Latvijas Universitātes Gada balvas nominantiem tiks pasniegta īpaša balva, kas izgatavota ar Universitātes simboliku. Balva simbolizē Latvijas Universitātes Akadēmisko centru un ir izgatavota no diviem materiāliem – betona, kas ir viens no Akadēmiskā centra modernās infrastruktūras materiāliem un ozolkoka, kas simbolizē ozolu, kas jau kopš LU pirmsākumiem ir Universitātes identitātes pamatā.

2021. gada 27. janvārī

Par fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa norisi 2021. gadā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas Zinātnes padome (LZP) informē, ka fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursu plānots izsludināt 2021. gada 3. maijā un projektus konkursam varēs iesniegt līdz 31. augustam. Kopējais konkursam pieejamais finansējums prioritārajiem zinātnes virzieniem visās zinātnes nozaru grupās būs 14 808 202 eiro.

Konkursā projektus varēs iesniegt Latvijā reģistrētas zinātniskās institūcijas, kas atbilst pētniecības organizācijas definīcijai. Projektu pieteikumu izvērtēšana atbilstoši Apvārsnis 2020 principiem notiks no septembra līdz novembrim, bet orientējoši 30. novembrī LZP paziņos konkursa rezultātus.

Vairāk informācijas ŠEIT

Apskatīt attēlu

2021. gada 20. janvārī

Pārcelts seminārs par Ziemeļvalstu diētas ietekmi uz slimību riska faktoriem

Doktorantūras skolas Translācijas izpētē medicīnā seminārs "Ziemeļvalstu diētas ietekme uz slimību riska faktoriem" tiek pārcelts uz 05.02.2021. lektora personisko iemeslu dēļ.  

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

Atgādinājums par pašu semināru: semināru LU Medicīnas fakultātes 1.gada doktorante, uztura speciāliste Liene Sondore.

Semināra laikā tiks apskatīti Ziemeļvalstu diētas pamatprincipi un ieteikumi slimību profilaksē, kā arī tiks sniegti noderīgi ieteikumi par produktu uzņemšanu un to kombināciju uzturā.

Seminārs notiks neklātienē - Meet google vietnē. Links uz semināru: meet.google.com/nrf-eygi-djt 

Semināra norise: 05.02.2021., plkst.16.30.-18.00    

2021. gada 19. janvārī

Projektu konkursi 2021. gadā

Valsts izglītības attīstības aģentūra aicina pievērsiet uzmanību ERA-NET Cofund, Eurostars 2 un citu starptautisko programmu ietvaros 2021.gadā atvērtajiem projektu konkursiem, kuros projektu pieteikumu iesniegšanas noslēdzas 2021. gada maija vidū.

Projektu pieteikumu konkursu saraksts atrodams Valsts izglītības attīstības aģentūras mājas lapā, saitē https://viaa.gov.lv/lat/zinatnes_inovacijas_progr/atbalsts_proj/atvertie_konkursi/ 

Vairāk informācijas ŠEIT.

2021. gada 18. janvārī

Projektā “Gaistošo marķieru izelpas analizators kuņģa vēža skrīningam” noritēja aktīva pētījuma subjektu iesaiste!

Rudens-ziemas periodā aktīvi noritēja projekta klīniskās aktivitātes. Kopumā izdevās rekrutēt 198 pacientus, no tiem 81 kuņģa vēža pacients un 117 subjekti ir no kontroles grupas, un no grupas ar augsta riska izmaiņām kuņģa gļotādā.  
Paralēli tika realizēts arī validācijas pētījums vispārējā populācijā. Pētījums tika veikts reģionālajā GISTAR centrā Jēkabpilī. Pamatojoties uz to, ka projekta ietvaros ir paredzēts izstrādāt statistisko modeli, kas atšķirs pētāmās izmaiņās no kontroles mērījumiem, bija svarīgi pārliecināties par visu trīs analizatoru efektivitāti arī validācijas pētījumā vispārējā populācijā, tāpēc ik pēc mēneša iekārtas savā starpā tika mainītas. Kopumā uz visiem trīs analizatoriem izdevās iegūt izelpas paraugus no 392 reģionālā GISTAR centra dalībniekiem!  
Paredzēts, ka šobrīd tiks uzsākta datu izpēte un analīze, lai noteiktu to kvalitāti un nepieciešamību pēc normalizācijas, standartizācijas un nogludināšanas.

Apskatīt attēlu  

Projekts tiek finansēts ERAF (Eiropas Reģionālā attīstības fonda) 1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" ietvaros, projekta ID Nr. KC-PI-2017/75 "Gaistošo marķieru izelpas analizators kuņģa vēža skrīningam"

2021. gada 11. janvārī

Tēžu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 24.01.2021.

Tā kā virkne autoru lūguši termiņa pagarinājumu, tēzes Starptautiskajai zinātniskajai medicīnas konferencei laipni gaidītas vēl līdz 24. janvārim.
Konference norisināsies š.g. 23.-24. aprīlī, Zoom platformā.

Tēžu iesniegšanas forma un noformēšanas prasības pieejamas LU MF mājaslapā.

Apskatīt attēlu

2021. gada 7. janvārī

Jau ilgāk kā gadu norisinās PERSIST projekts

Spānijas IKT tehnoloģiju centra Gradiant  vadībā sadarbībā ar Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūtu un vienpadsmit citiem partneriem 2020. gada janvārī savu darbību uzsāka PERSIST projekts. 
Projekta PERSIST partneru zināšanas tiek apvienotas, lai izstrādātu inovatīvu platformu, kas sniegs atbalstu ārstiem lēmumu pieņemšanā ar mērķi uzlabot aprūpi pacientiem pēc vēža ārstēšanas. 
2020. gada nogalē un 2021. gada sākumā PERSIST projektā tehniskie partneri veic pacientiem paredzētās lietotnes mHealth pirmās versijas izstrādi. Tā sekos līdzi pacientu veselībai svarīgiem rādītājiem, piemēram, miega režīmam, pulsam, fiziskajām aktivitātēm, vienlaikus piedāvājot aizpildīt dažādas aptaujas un iegūstot informāciju par cilvēka emocionālo stāvokli. Līdztekus notiek intensīvs darbs pie dažādu informatīvu materiālu sagatavošanas. Tie palīdzēs pētījumā iekļautajiem cilvēkiem labāk saprast projekta būtību, kā arī lietotnes, viedtālruņa un viedpulksteņa izmantošanas iespējas. Jau sagatavota un vairākās valodās, tostarp arī latviešu, iztulkota īsa informatīva brošūra, viedaproces lietotāja rokasgrāmata un īsi video ar pamācībām viedpulksteņa lietošanā. Pavasarī plānots uzsākt pacientu iekļaušanu PERSIST pilotpētījumā. Dalībnieki saņems viedpulksteni un viedtālruni, kurā instalēta jaunā mHealth aplikācija, kas nodrošinās daudzveidīgu datu ieguvi un pēcāk individuāli pielāgot pacientu aprūpi.

Pētījumā, kas balstīts uz mākslīgā intelekta un lielo datu izmantošanu veselības nozares uzlabošanai, piedalās 13 sadarbības partneri no 10 dažādām valstīm – Spānijas, Itālijas, Austrijas, Bulgārijas, Slovēnijas, Latvijas, Šveices, Portugāles, Beļģijas un Turcijas. Projektu finansē Eiropas Savienība programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros, tā kopējais budžets ir vairāk nekā 5 miljoni eiro.
PERSIST projekta ietvaros LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts nodrošina klīniskā  pētījuma vadīšanu. Tas noritēs četrās slimnīcās – Beļģijā, Latvijā, Spānijā un Slovēnijā.

 

Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” saskaņā ar dotācijas līgumu Nr. 875406

2021. gada 4. janvārī

In Memoriam

2020. gada 31. decembra vakarā pēc ilgstošas cīņas ar slimību mūžībā ir aizgājis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts infektologs Pauls Aldiņš.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību un esam kopā ar Paula Aldiņa ģimeni, piederīgajiem, draugiem un kolēģiem, viņu pāragri mūžībā pavadot.

Foto: LETA, Zane Bitere

Copyright 2016 - 2021 by LU KPMI